Arī Latvijā kāds, iespējams, slepus lasa tavus e-pastus vai Skype saraksti. VIDEO
Izmantojot speciālu aprīkojumu, teorētiski Latvijas specdienestiem ir iespējams lasīt privātas elektroniskās vēstules un sarunas internetā. Tikmēr cilvēktiesību aizstāvji uzsver, ka Latvijas likumos attiecībā uz drošības iestāžu iespēju piekļūt privātajai sarakstei internetā ir vairākas nepilnības.
Sekojot līdzi no ASV varas iestādēm bēguļojošā bijušā izlūkdienesta darbinieka Edvarda Snoudena, kurš atklātībai nodevis ziņas, kā amerikāņu izlūkdienesti internetā izspiego savus pilsoņus, gaitām, daudziem Latvijā atmiņā ataust Neo jeb Ilmāra Poikāna darbības, kurš atklāja trūkumus Valsts ieņēmumu dienesta drošības sistēmās un atklātībai pavēstīja datus par mūsu ierēdņu algām.
LTV raidījums „Panorāma” Poikānam jautāja, cik daudz kontrolēti varētu būt interneta lietotāji Latvijā? Viņaprāt, izmantojot speciālu aprīkojumu, teorētiski ir iespējams lasīt privātas elektroniskās vēstules un sarunas internetā. Pastāv iespēja, ka privātajā sarakstē elektroniskajā pastā vai draudzīga saruna „Skype” starp diviem cilvēkiem „piedalās” arī kāds trešais.
„Vai tas tiek darīts Latvijā, es nezinu. Tehniski to, es domāju, nav problēmu izdarīt,” sacīja Poikāns. Viņš ir pārliecināts, ka spiegot internetā var arī bez operatoru ziņas, izmantojot aprīkojumu, var pievienoties vietai, kur ir liela datu plūsma, apejot interneta pakalpojuma sniedzēju.
„Vienkārši novērojot trafiku, minimums var pateikt, kas no kurienes, kad pieslēdzies. Daļa datu ir nešifrētā veidā, daļa šifrētā veidā. Jautājums ir, vai tos šifrētos datus ir iespējams atšifrēt. Es domāju, Latvijas līmenī tas ir pagrūti,” saka Poikāns.
Viņš norādījis, ka tehnoloģijas attīstījušās tik tālu, ka pat izdzēšot vēstuli e-pastā, drošības iestādes var to atjaunot. Tagad viss, ko tu saki, var tikt izmantots pret tevi ne tikai tagad, bet arī desmitiem gadu uz priekšu, norādījis Poikāns.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes katedras vadītājs Artūrs Kučs „Panorāmai” sacīja: „Drošības iestādēm tādas pilnvaras ir. Vienmēr, protams, sabiedrībā un arī cilvēktiesību speciālistu vidū tā diskusija tieši ir par to, kas arī Amerikā ir - vai šobrīd nav iets par tālu, kur tad ir tas samērīgums?”
Kučs uzskata, ka operatīvo darbību likuma normas, kas nosaka drošības iestāžu tiesības noklausīties telefona sarunas vai lasīt privātas elektroniskās vēstules, ir vispārīgas. Likumā nav iekļauti vairāki svarīgi aspekti, piemēram, cilvēkam, kas izspiegots vēlāk šis fakts netiek paziņots, tātad viņam nav iespējas pārbaudīt, vai spiegošana bijusi sankcionēta.
Viņš arī uzsvēris, ka būtu pareizi, ja drošības iestādes sniegtu kaut vispārēju statistiku - cik šādas darbības gada laikā internetā veiktas, taču šādu informāciju drošības iestādes nesniedz. Joprojām nav arī oficiāli apstiprinātas martā izskanējušās ziņas, ka Latvija ir iegādājusies vismodernākās interneta izspiegošanas tehnoloģijas.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse - Krūmiņa vien „Panorāmai” noteikusi, ka drošības iestādes rīkojas atbilstoši likumam un nekāda informācija par operatīvajām darbībām internetā netiks sniegta. Sīkāk par izspiegošanas iespējām Latvijas internetā skatieties „Panorāmas” videosižetā.
