Ar katru gadu Līgo svētku laikā samazinās aizsargājamo augu tirgotāju skaits
Tāpat kā citus gadus, arī šoreiz pirms Līgo svētkiem Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori tirdzniecības vietās veica pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tirgotāji svētku pušķos un vainagos neiekļauj aizsargājamo sugu augus.
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva aģentūrai LETA skaidroja, ka pēdējo gadu tendences liecina, ka pārkāpumu skaitam ir tendence samazināties, pateicoties pārvaldes veiktajam izglītojošajam darbam.
Pirms svētkiem inspektori devās pārbaudes reidos uz dažādiem zāļu tirgiem visā Latvijā. Arī šogad konstatēti daži pārkāpumi, par kuriem saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.panta 2.punktu inspektori noformēja protokolus un piemēroja administratīvo atbildību atbilstoši Administratīvā pārkāpuma kodeksa 78.panta 1.daļai.
Katrā no gadījumiem pēc tam notiek lietas izskatīšana, kuras laikā lemj par personai piemērojamo sodu. Sodos iekasētā nauda nonāk valsts budžetā, bet patlaban var teikt, ka summa nebūs liela, jo šogad nebija daudz pārkāpēju un pārkāpumi bija salīdzinoši nelieli.
Jakovļeva akcentēja, ka inspektoru galvenais uzdevums nav piemērot sodu, bet izglītot tirgotājus un arī pārējo sabiedrību par pļavās sastopamajiem aizsargājamajiem augiem. Fiziskām personām sodi par aizsargājamo augu plūkšanu un tirdzniecību ir līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 1000 latiem, taču, kā skaidroja Jakovļeva, pēdējos gados nevienam maksimālais naudas sods nav piemērots.
Šogad pārbaudes reidā Rīgas Centrāltirgū tika konstatēti divi gadījumi, kad zāļu pušķos iekļauti aizsargājamie augi - naktsvijoles un dzegužpirkstītes. Pārbaudes reidos Kuldīgas, Ventspils, Dundagas un Talsu tirgos pārkāpumi netika konstatēti. Tāpat pārbaudītas zāļu tirdzniecības vietas Daugavpilī un Rēzeknē. Arī tur apsekojumu laikā aizsargājamo augu tirgošana netika konstatēta.
Inspektori pirms svētkiem devās reidos arī uz Valmieras un Cēsu tirgiem. Valmierā redzēts pušķos pa kādai orhidejai, bet nav bijuši tādi pārkāpumi, lai kādu sodītu. Cēsu tirgū nebija neviena pārkāpuma.
"Interesanti, ka tirgotāji paši stāstīja, ka no rīta puses manījuši kādu sievieti ar naktsvijoļu pušķiem, bet citi tirgotāji aizsūtījuši viņu prom, skaidrojot, ka izdarīts pārkāpums un par to būs sods. Šis gadījums parāda, ka daudzi tirgotāji jau ir zinoši, tādēļ pārkāpumus vairs neizdarīs un būs gatavi pamācīt citus," pauda Jakovļeva.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve minēja, ka pārsvarā tirdzniecībā parādās orhideju dzimtas augi - dažādas dzegužpirkstītes (Baltijas, Fuksa, plankumainās) un naktsvijoles.
Dabas aizsardzības pārvalde ik gadu pirms saulgriežu laika informē sabiedrību par retiem un aizsargājamiem augiem un aicina tos neplūkt, bet saviem ziedu pušķiem un vainagiem izmantot, piemēram, pīpenes, madaras, āboliņu, smilgas, suņuburkšķus un citus pļavās bieži sastopamus augus, kas nav aizsargājami. Sabiedrība tiek informēta, ka aizsargājamo augu pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma.
Tāpat Dabas aizsardzības pārvalde visa gada garumā īsteno izglītojošas dabas izziņas nodarbības dažādai mērķauditorijai. Cilvēki tiek izglītoti arī par aizsargājamiem augiem, mācot tos atpazīt. Piemēram, Ķemeru nacionālajā parkā ik gadu norisinās tradicionālā Pļavu diena, kuras laikā apmeklētāji caur dažādām spēlēm un izglītojošām aktivitātēm var iepazīt pļavas augus, tostarp aizsargājamos.
Pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies - veicot kontroles reidus Jāņu laikā, ļoti daudzi pārdevēji jau paši zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot. Cilvēki, kurus gadās sodīt, vienmēr apgalvo, ka nezināja, ka augs ir aizsargājams, vai skaidro, ka viņu pļava esot pilna ar šādiem augiem.
