Japānas koris iemācījies Dziesmu svētku programmu latviski un piedalīsies noslēguma koncertā
Japānas koris „Gaisma” ir viens no četriem viesu koriem, kas dziesmusvētku noslēguma koncertā „Līgo” dziedās Mežaparka lielajā estrādē pilno svētku dziesmu programmu. Portāls Kasjauns.lv aprunājās ar vienu no kora pārstāvjiem Daiki Horiguči, kurš tekoši runā latviešu valodā un neslēpj sajūsmu par iespēju būt lielo svētku sastāvdaļu.
„Latvija ir unikāla ar kora dziedāšanas kultūru un tādi svētki kā dziesmusvētki – Japānā nav analoga pasākuma, tāpēc mums pat nedaudz skauž,” smejoties saka Daiki, kuram šie Dziesmu un Deju svētki kā dalībniekam ir pirmie, taču 2008. gada Dziesmu un deju svētkus jaunais vīrietis vēroja skatītāju rindās un atzīst, ka izjūtas bija aizkustinošas.
Maza auguma vīri un sievas, vecumā ap 50, latviešu dziesmas dzied jau kopš 2009. gada, kad kori dibināja Japānas – Latvijas mūzikas asociācija. Tās mērķis bija popularizēt ne vien latviešu mūziku un kultūru, bet arī iepazīstināt ar Latviju kā tradīcijām bagātu valsti, kas šķiet ir izdevies, jo nevienam no 40 Japānas dziedātājiem nav latviešu asinis vai radniecības saites. Galvenā motivācija – izbaudīt skaisto un harmonisko latviešu koru dziedāšanas mākslu. „Daudziem kora biedriem ir mīlestība pret dziedāšanu un latviešu koru mūzika ir veids kā to realizēt,” atzīst Japānas korists.
Tokijā bāzētais koris ar latvisko nosaukumu „Gaisma” piesaistījis ne vien japāņus no galvaspilsētas, bet arī no tuvākiem un tālākiem reģioniem, taču, lai atvieglotu mēģinājumu procesu tālāk dzīvojošajiem, koris visus mēģinājumus ierakstījis un izsūtījis koristiem. Tā kopš 2012. gada sākuma, kad koris iepircis daudzas dziesmu grāmatas, viņi gada laikā iemācījušies vairāk nekā desmit latviešu dziesmas.
Daži no dalībniekiem neslēpj, ka korim pievienojušies tieši šī brauciena dēļ, pat neskatoties uz to, ka visas izmaksas sedz katrs pats.
Daiki gan stāsta, ka pašam mīlestība un cieņa pret Latviju ir izveidojusies 2001. gadā, kad pašmācības ceļā sācis mācīties latviešu valodu un nu Latvijā jau pabijis 13 reizes, un pat sarakstījis latviešu valodas mācību grāmatu. Viņš sajūsminās gan par galvaspilsētas šarmu, gan dabu, gan mazākām pilsētām un tur valdošo mieru.
Koris noslēguma koncertā un gājienā piedalīsies japāņu tradicionālajā tautas tērpā, kas paredzēts vasaras periodam, jo visiem zināmais kimano ir pārāk smags un masīvs, tāpēc vasarās to aizstāj ar halātiem happi.
Svētku halātus gan Kasjauns.lv neizdevās ieraudzīt, jo tie vēl mēro ceļu uz Latviju, tāpat kā daļa kora dalībnieku. Koris savus mēģinājumus sāks piektdien, taču jau pēc svētku noslēguma koncerta dosies prom, jo Japānā liela daļa dalībnieku atgriezīsies jau pirmdien.
Bez Japānas kora noslēguma koncertā piedalīsies vēl trīs ārzemju kori, kas apguvuši latviešu koru mūziku. Tie ir vīru koris no Vācijas, koris no Austrijas galvaspilsētas Vīnes un Gruzijas sieviešu koris.
Uz Dziesmu un deju svētkiem ieradušies vairāki desmiti viesu kori un dejotāji no visas pasaules, tāpat vairāki latviešu diasporu kori, kas lepni dziedāt dzimtenē.
