Ikšķiles vidusskolas direktors: "Skolotāji kā dzīvnieki pielāgojas situācijai"
Pēc jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas skolotāji kā dzīvnieki pielāgojas situācijai, intervijā "Latvijas Avīzei" atklājis Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, kurš pats bija izstrādājis alternatīvo pedagogu algošanas modeli.
Viņš laikrakstam pastāstīja, ka mērķdotācija Ikšķiles vidusskolai pieaugusi par pāris tūkstošiem eiro, bet pieaudzis arī audzēkņu skaits un klašu komplektu skaits. Tāpēc mērķdotācijas pieaugums nenosedz jaunās vajadzības un skola kopumā ir mīnusos.
"Apmaksāto likmju skaits nav pieaudzis. iepriekšējā mācību gadā skolotājs par 30 stundu darbu saņēma 895 eiro, bet tagad par šo pašu darbu ir 850 eiro. Lai nepasliktinātu skolotāju finansiālo stāvokli, pašvaldība piefinansē trūkstošo. Faktiski pašvaldība izglābusi mūsu skolotājus. Raugoties no sistēmas viedokļa, man tas šķiet pilnīgi absurdi, ka pašvaldībai jāmeklē trūkstošie līdzekļi," norāda Batņa.
Skolotāju atalgojums esot samazinājies arī tāpēc, ka kvalitātes piemaksa nu ir tikai par kontaktstundām, nevis visām nostrādātajām stundām. No Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības apkopotās informācijas esot redzams, ka aptuveni trešdaļa skolu no reformas tiešām ir ieguvusi, vēl viena trešdaļa ieguvusi minimāli. Taču pēdējā trešdaļa būtiski zaudējusi.
"Uzskatu, ka izglītības ministrs negodīgi manipulē ar cipariem, apgalvojot, ka atalgojums pieaudzis 80 procentos skolu. Kas tas par pieaugumu, ja runa ir pat par 2 līdz 3 eiro? Tomēr mēs kā dzīvnieki pielāgojamies situācijai. Dēļ reformas jau neslēgsim skolu ciet," saka skolas direktors.
Viņaprāt, sabiedrība drīzāk ir neizpratnē, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sniedz vienu informāciju, bet situācija skolās ir cita. Sākotnēji ministrs apgalvojis, ka skolotāju alga tiek paaugstināta par 62%. Tā bijusi manipulēšana ar cipariem, par ko visi Latvijas skolotāji būtu pelnījuši atvainošanos no ministra.
Kā ziņots, vasarā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi saistībā ar pedagogu jauno algu modeli. IZM skaidroja, ka finanšu aprēķini par pedagogu algām nepieciešamajiem līdzekļiem tika veikti, pamatojoties uz skolēnu skaitu 2015.gada 1.septembrī, ņemot vērā arī pašvaldību prognozes, kas izrādījās optimistiskākas nekā reālā situācija. IZM norāda, ka, piemēram, Rīgas pašvaldība plānoja skolēnu skaita pieaugumu par 3000, bet dzīvē skolēnu skaits palielinājās par 1000 bērnu.
Vienlaikus notika arī smagas diskusijas ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām, jo sākotnēji bija plānots, ka pirmskolu pedagogiem atalgojums par likmi būs 680 eiro, taču, pašvaldībām iebilstot pret tik strauju kāpumu, valdības sēdes laikā tika nolemts iekļaut pārejas periodu līdz 2017.gada 1.septembrim, nosakot pirmskolu pedagogu atalgojuma likmi 620 eiro.
Tāpēc, veicot pārrēķinus un sadalot finansējumu pēc patiesā bērnu skaita pašvaldībās 2016.gada 1.septembrī, un pieņemot lēmumu pirmskolu pedagogu atalgojuma likmi noteikt nevis 680 eiro, bet 620 eiro apmērā, no sākotnēji aprēķinātajiem un apstiprinātajiem deviņiem miljoniem eiro šā gada četriem mēnešiem netika sadalīti 1,7 miljoni eiro.
IZM apliecina, ka šī summa netiks izmantota citiem mērķiem, bet paliks izglītības sistēmā - to plānots sadalīt pašvaldībām kompensējošu pasākumu īstenošanai saistībā ar pedagogu algu reformas ieviešanu. Šis lēmums tiks pieņemts sadarbībā ar Finanšu ministriju.
IZM izstrādā informatīvo ziņojumu, kurā tiks definēti minētie kompensējošie pasākumi, kā arī to veids un apmērs un tas, kam šī naudas summa varētu tikt pārdalīta. IZM šo informatīvo ziņojumu plāno izskatīt Ministru kabineta 1.novembra sēdē.
