Hruščova dēls kritizē Latviju par visa padomiskā nonicināšanu

Ņikitas Hruščova 1959. gadā ierosināto cīņu ar latviešu nacionālkomunistiem uzskata par lūzuma punktu Latvijas valsts attīstībā, pēc kura sākās rusifikācija. Taču Sergejs Hruščovs intervijā radio „Baltkom” sacīja, ka ne par kādu rusifikāciju Hruščova laikā nevarēja būt ne runas. Sergejs Hruščovs uzskata, ka viņa tēva galvenais mērķis toreiz bija izveidot un noturēt līdzsvaru starp dažādi domājošiem cilvēkiem.

„Politiķi, kuri izvirza noteiktu rusifikācijas sākumu, viņi vienkārši nelasa dokumentus tāpēc, ka pašā Latvijas valdībā toreiz notika cīņa starp dažādiem cilvēkiem, tādiem, kas domā konservatīvi, tādiem, kas domā vairāk demokrātiski, vairāk vai mazāk nacionāli. Padomju Savienības centrālās varas uzdevums bija noturēt līdzsvaru, ko Hruščovs arī izdarīja. Vienlaikus viņš arī runāja nevis par rusifikāciju, bet par to, ka katrai republikai ir jāattīstās atbilstoši savai kultūrai un tradīcijām, ka centrālajai varai nav jāuzstāj, ka visam ir jābūt krievu valodā, ka latviešu kultūrai ir jābūt latviešu valodā. Ne par kādu rusifikāciju Hruščova laikā nevar būt ne runas,” ir pārliecināts Hruščovs juniors.

Viņš uzsvēra, ka Maskavas kā centrālās varas mērķis pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados nebija rusificēt Baltijas valstis: „Pirmkārt, tas ir saistīts ar valdības politiku. Šodien mēs sakām, ka Padomju Savienībā Maskava deva rīkojumus. Bet, kad bija runa par valsts attīstības virzienu, pati republika noteica, ko grib celt, kādas jomas grib attīstīt. Te ir tā atšķirība. Latvijas valdība, varbūt pareizi, varbūt nepareizi, uzskatīja, ka Latvija ir rūpnieciski attīstīta valsts, ka jāturpina attīstīt mašīnbūve, rūpniecība kopumā. Bet, ja tiek attīstīta rūpniecība, rodas nepieciešamība pēc izglītotiem cilvēkiem. Sākās nācijas migrācija. Es domāju, ka tas (krievu īpatsvars Latvijā) ir tieši ar to saistīts.”

Vērtējot pēdējā laika notikumus Latvijā – jautājumu par balsošanas tiesībām nepilsoņiem un Nepilsoņu kongresa aktivitātes, kā arī PSRS un nacistiskās Vācijas simbolikas aizliegumu, profesors saka, ka tā nav normāla attīstība.

„Tas, kas notiek Latvijā, arī Igaunijā, skatoties no vēstures konteksta, tā nav normāla attīstība, jo, aizliedzot lielai sabiedrības daļai piedalīties vēlēšanās, tas viņus noved līdz cīņai par savām tiesībām no parlamenta līdz ielai. No otras puses, cilvēki negrib braukt prom, viņi grib būt tādi paši latvieši kā visi citi. Un ar ko ģenētiski latvieši atšķiras no krieviem, es nezinu,” saka Hruščovs juniors.

Komentējot Saeimas lēmumu aizliegt izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas simbolus, Hruščovs saka, ka tam nav jēgas: „Domāju, ka aizliegt izmantot kādu simboliku ir muļķīgi, jo ar to jūs iedzenat slimību vēl dziļāk. Vajag ārstēt citādāk. Uzskats, kā tikai to aizliegs, tas pazudīs, ir nepareizs. Patiesībā tas nekur nepazūd.”