Rinkēvičs: Baltijas valstu konkurence enerģētikā sāk apdraudēt nacionālo drošību
Rinkēvičs uzsvēra, ka pievienošanās eiro zonai ir ģeopolitiski svarīgs solis, bet ir arī enerģētiskā drošība, piegāžu diversifikācija, transporta sakari.
Politika

Rinkēvičs: Baltijas valstu konkurence enerģētikā sāk apdraudēt nacionālo drošību

Jauns.lv

Baltijas valstu savstarpējā konkurence enerģētikas jautājumos sāk apdraudēt nacionālo drošību, intervijā biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Rinkēvičs: Baltijas valstu konkurence enerģētikā s...

"Dažos jautājumos Baltijas valstis sevi redz kā labus partnerus un sabiedrotos, piemēram, militārajā drošībā, diplomātijā, politikā, dažādās starptautiskajās organizācijās, bet dažos jautājumos mēs esam konkurenti. Tas savā ziņā nav slikti, jo konkurence veicina attīstību. Diemžēl es baidos, ka jautājumos, kas skar enerģētisko drošību, šī konkurence ir kļuvusi nevis pozitīvu attīstību veicinoša, bet kaut kādā mērā pat sāk apdraudēt mūsu nacionālo drošību," teica Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka pievienošanās eiro zonai ir ģeopolitiski svarīgs solis, bet  ir arī enerģētiskā drošība, piegāžu diversifikācija, transporta sakari. "Tām ir jābūt lietām, kas mūs vēl vairāk nostiprina Eiroatlantiskajā telpā. Mēs lielā mērā esam uz šīs telpas robežas un ar to mums ir jārēķinās," sacīja Rinkēvičs.

Ministrs atzina, ka reģiona enerģētiskajai drošībai neko labu nedod nespēja vienoties par sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) izveidi, kura atrašanās vietas izvēli Somija un Igaunija  ir nodevusi arbitram Eiropas Komisijā.

Rinkēvičs atgādināja, ka tad, kad šim termināļa projektam pievienojās Somija, uzreiz visi apstākļi nosvērās par labu šim lielākajam lietotājam. "Mēs bijām gatavi šos jautājumus konstruktīvi risināt un nav tik svarīgi, kurā vietā konkrēti būs šis terminālis, jo šī nespēja vienoties un vilcināšanās neko labu enerģētiskajai drošībai nedod. Turklāt te ir jāatceras, ka Eiropadome nesen vienojās ne tikai par atbalstu Latvijas uzaicināšanai eiro zonā, bet arī par nākamā perioda Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšanu. Tur skaitļi ne valstīm, ne programmām nav mainījušies un paliek līdzšinējie. Programmā "Connecting Europe Facility" arī nauda nav palielinājusies. Burtiski tuvākajā laikā sāksies šīs naudas reālā sadale un tas būs brīdis, kad uzvarēs tie, kas varēs parādīt jau kaut ko reālu. Tādēļ mēs ceram, ka Somija un Baltijas valstis ļoti ātri spēs panākt vienošanos, lai gan kā jau es teicu pašlaik šis jautājums ir nodots arbitram," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka šis projekts nav jāskata tikai kā jautājums, vai terminālis būs Somijā vai Igaunijā, jo tas ietver arī starpsavienojumus ar Lietuvu un Poliju un Inčukalna gāzes krātuves modernizācija. "Tas ir daudz vairāk nekā tikai viens terminālis. Es ļoti gribu cerēt, ka mēs spēsim mobilizēties, dažas lietas savā vidū pārvarēt un iet uz priekšu, jo izpratne par to, ka tas ir jādara, ir. Velns parasti slēpjas detaļās," sacīja Rinkēvičs.

Atbildot uz jautājumu, vai šī projekta neizdošanās būs solis atpakaļ, jo tad, piemēram, Krievijas gāzes piegādātājam "Gazprom" būs skaidrs, ka izmaiņu gāzes tirgū reģionā nebūs ilgi, Rinkēvičs pauda viedokli, ka tā vai citādi, bet gan Krievijas puse, gan visi citi ir sapratuši, ka tā saucamā trešā energopakete Eiropā tiks ieviesta, jautājums ir tikai kad, kādā veidā, ar kādām izmaksām un cik ilgā laikā.

"Tas lielā mērā ir atkarīgs no sarunām. Mēs no savas puses esam uzsvēruši, ka mēs trešās paketes ieviešanu redzam kā absolūtu nepieciešamību. Mēs to vēlamies darīt korektā veidā, bet nevelkot to mūžības garumā. Daudz lietas gan ir atkarīgas ne tikai no sarunu procesa, bet arī no mūsu pašu tehniskās gatavības.   Otrā pusē arī diezgan labi saprot, ka trešā pakete tiks ieviesta. Tur ir vēlme to darīt uz sev maksimāli izdevīgiem nosacījumiem. Tas viss ir sarunu process un, ja to visu dara civilizēti, tad visas puses no tā izies daudzmaz apmierinātas. Ja to darīs tā, kā jau vienā otrā gadījumā ir mēģināts, tad nekas cits kā tiesvedības nebūs. Tādēļ mēs strādājam pietiekami nopietni, bet vienlaikus runājam ar ES kolēģiem, ar Baltijas kolēģiem, ar Krievijas Federācijas pusi," sacīja ministrs.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Baltijas valstis ilgstoši nespēja vienoties par reģionāla SGT būvniecības vietu, tāpēc izdevīgākā varianta izvērtēšanai tika nolemts jautāt viedokli EK, kuras piesaistītās konsultāciju kompānijas "Booz&Company" eksperti par optimālāko vietu reģionāla SGT būvei izraudzījušies Somu līča krastu, kura ziemeļos atrodas Somija un dienvidos – Igaunija. Reģionālais terminālis piegādātu gāzi Baltijas valstīm un Somijai, kas ir pilnībā atkarīgas no Austrumu resursiem. Reģionālajam SGT plānots piesaistīt Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.

BNS/Foto: Ieva Čīka/LETA