Latvijā skolēnu skaits uz vienu pedagogu pašlaik ir zemākais Eiropas Savienībā

Ministrija skaidro, ka lielajās pilsētās šī proporcija ir viens pret 10,2, pārējā teritorijā - viens pret astoņi, bet ES vidēji šī proporcija ir viens pret 15.

Saskaņā ar Pedagogu motivācijas programmu IZM rosina pārskatīt vairāku izglītības programmu koeficientus un skolēnu un pedagogu savstarpējo attiecību proporciju. Krīzes laikā IZM atbalstījusi vienošanos skolēnu-pedagogu skaita proporciju nepārskatīt. "Pašlaik, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un skolēnu skaita samazināšanos, ir jāveido cita veida atbalsta sistēma pedagogiem. Diskusijas jautājums ir - vai, kad un par cik palielināt pašreizējo skolēnu-pedagogu skaita proporciju, kas veicinās arī atalgojuma sistēmas pārmaiņas," uzsver ministrijā.

IZM, īstenojot Pedagogu motivācijas programmu, turpina sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, lai apspriestu jautājumus par nepieciešamā finansējuma piesaisti un iespējami efektīvāku, caurspīdīgāku šobrīd pieejamā finansējuma sadali sistēmā. Tikšanās noritējušas ar premjeru Valdi Dombrovski (V), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Finanšu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

Sarunu rezultātā nepieciešams rast risinājumu par vairāku Pedagogu motivācijas programmā ietverto pasākumu īstenošanu jau no šā gada 1.septembra.

Ministrija norāda, ka tā jau spērusi pirmos soļus, lai veicinātu skolu autonomiju un ļautu izglītības iestāžu vadītājiem efektīvāk plānot un organizēt mācību darbu, racionālāk izmantojot gan finansējumu, gan pedagoģiskos resursus. Šā gada 2.jūlijā valdībā tika apstiprināts IZM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību. Jaunie noteikumi ļaus pedagogam iegūt papildu kvalifikāciju un mācīt vairākus priekšmetus dažādās izglītības pakāpēs.

Maija beigās valdībā tika izskatīts IZM sagatavotais Informatīvais ziņojums "Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes programma", tās izstrāde un ieviešana. Programmas mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas sistēmu, kas apvieno konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu, sociālās garantijas, profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu un atbalstu pedagoga profesionālajai izaugsmei.

Jau ziņots, ka nākamnedēļ uz pirmo tikšanos sanāks speciālistu darba grupa, kas meklēs risinājumus pedagogu atalgojuma palielināšanai un mērķdotāciju sadales uzlabošanai, lai mazo skolu pedagogiem algas nebūtu mazākas par minimālo likmi.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne aģentūrai LETA pastāstīja, ka darba grupā iesaistīsies speciālisti gan no LPS, gan no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, gan arī no Izglītības un zinātnes ministrijas. Viens no uzdevumiem darba grupai būs meklēt risinājumus un sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt, lai mazo skolu pedagogiem algas nebūtu mazākas par minimālo likmi.

Kokāne pauda pārliecību, ka valstī ir izgāzies princips "nauda seko skolēnam", tāpēc ir jāmeklē citi risinājumi, kā nodrošināt pedagogiem pienācīgas algas. Viens no iemesliem, kāpēc šis princips ir uzskatāms par neizdevušos, ir daudzu skolu slēgšana saistībā ar skolēnu skaita samazināšanos valstī. Ja netiks meklēti risinājumi, atkal ir gaidāmi paziņojumi par jaunu skolu slēgšanu. "Meklēsim veidus, kā iedarbināt citas shēmas," noteica Kokāne.

Kā viens no risinājumiem ir, ka mazajās lauku skolās, kurās ir salīdzinoši neliels izglītojamo skaits, nodrošināt, ka pedagogam ir pienācīga alga, atgriezties pie principa, ka viens skolotājs var pasniegt vairākus priekšmetus. Piemēram, viens pedagogs vienlaicīgi var pasniegt fiziku, ķīmiju un matemātiku, nevis to dara atsevišķi pedagogi, tādējādi braukājot pa vairākām lauku skolām, lai varētu sev nodrošināt atalgojumu. "Ja fiziskas stundas ir divreiz nedēļā un ir jāapmāca trīs klases, nu nekādi nevar savākt sev likmi," skaidroja LPS pārstāve.

Arī LPS, tāpat kā Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, neapmierina, ka mērķdotāciju piešķiršana pedagogu atalgojumam mazajās skolās varētu notikt uz lielo pilsētu skolu pedagogu algu rēķina. Tikšanās nākamnedēļ varētu notikt nedēļas pirmajā pusē vai vidū. Pagaidām vēl precīza diena nav zināma.

Salīdzinot ar 2008./2009.gadu, skolotājiem zemākā mēneša darba algas likme ir kritusies par 70 latiem, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

LIZDA informācija liecina, ka pedagogiem ar vairāk nekā desmit gadu darba stāžu vispārējās izglītības iestādēs Latvijā 2008./2009.mācību gadā minimālais atalgojums bijis 350 lati, bet 2012./2013.mācību gadā - 280 lati. Starp šiem abiem mācību gadiem tas bijis trīs gadus nemainīgi 255 lati.

LETA