Par kunga prātā esošiem pilsoņiem jāgādā valstij vai pašvaldībai?
Atskurbtuves ir jāizveido, atzīst gan ministrijas, gan pašvaldības, gan arī policijas pārstāvji, tomēr 20 gadu laikā jautājums paliek atklāts, proti, neviens nevar izšķirties, kuram uzņemties atbildīgā koordinatora un kuram atskurbtuvju izveidotāja un uzturētāja lomu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskaita četrus iemeslus, kāpēc atskurbšanas telpas ir nepieciešamas. Gadījumā, ja atskurbtuvju jautājums netiks risināts, alkohola reibumā esošas agresīvas personas var apdraudēt citus, bet reibumā esošas personas, kas ir bezpalīdzīgā stāvoklī, var kļūt par ļaundaru upuriem. Tāpat VARAM prognozē, ka var pieaugt vardarbība ģimenē, jo vardarbība nereti ir sekas alkohola lietošanai. Ceturtais iemesls, kāpēc nepieciešamas atskurbtuves, ir tāds, ka saglabājas augsts alkohola reibumā aizturēto un policijas struktūrvienību telpās nogādāto personu mirstības risks.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem, lai ar pēc iespējas zemākām izmaksām varētu ierīkot atskurbtuves pašvaldībās, VARAM ieskatā, ir nevalstisko organizāciju iesaistīšana.
Gatavību iesaistīties šīs problēmas risināšanā ir izteicis Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), kurš jau patlaban Rīgā vienā no savām naktspatversmēm ir iekārtojis atskurbšanas telpas, un izmaksas vienas personas uzturēšanai atskurbtuvē ir vienas no zemākajām - trīs lati. VARAM apkopotā informācija liecina, ka izdevumi atskurbšanas telpu uzturēšanai Latvijā mērāmi no trīs līdz 53 latiem.
Arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijai (LLPA) ideja par LSK iesaistīšanu atskurbtuvju tīkla izveidē pašvaldībās šķiet pieņemama, īpaši ņemot vērā, ka tā ir starptautiska organizācija un jau tagad šai organizācijai ir savas reģionālās iestādes pašvaldībās.
"Cilvēki ir dzēruši, dzer un dzers. Un neatkarīgi no tā, vai cilvēks uz ielas ir nokritis dzēruma, narkotiku vai slimības dēļ, viņam ir jāpalīdz," aģentūrai LETA norāda LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš. Viņš valdībai pārmet, ka, neskatoties uz to, ka atskurbtuves ir visas valsts un sabiedrības jautājums, valdība izliekas aizmirsusi par tām un mēģina atbildību novelt uz pašvaldību pleciem. "Mēs nesēžam un nefunktierējam, kuram jāvar un kurš varēs palīdzēt. Cilvēkiem ir jāpalīdz - tas ir galvenais, un tur nav jautājumu. Ja būtu tāda attieksme no valdības puses, būtu ļoti labi," teic Kalviņš, piebilstot, ka LLPA negrasās likties mierā, līdz jautājums nebūs atrisināts.
VARAM uzskata, ka koordinējošo lomu atskurbtuvju nodrošināšanā būtu jāuzņemas Labklājības ministrijai (LM) - tās padotībā esošajai Sociālās integrācijas valsts aģentūrai vajadzētu sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, piemēram, LSK, koordinēt atskurbšanas telpu nodrošināšanu.
Pati LM gan ir pretējās domās. Ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše aģentūrai LETA sacīja, ka šāds modelis ar VARAM nav apspriests, tāpēc LM to neatbalsta. "LM nav pārliecības par šāda modeļa ieviešanas efektivitāti. Līdz ar to LM nevar atbalstīt VARAM piedāvāto modeli un arī nevar uzņemties nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un to izpildei pieprasīt valsts finansējumu," teica Pikše.
Apspriežams VARAM priekšlikums, LM ieskatā, ir tā saukto zemā sliekšņa centru veidošana atskurbtuvju vietā. Tomēr ministrijas speciālisti norāda, ka tā un citu priekšlikumu kvalitatīvai apspriešanai nepieciešams papildu laiks. Kopumā LM uzskata, ka personu atskurbšanas jautājums primāri ir pašvaldību atbildība, kā tas deleģēts likumā.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš domā, ka atskurbšanas telpu iekārtošana un uzturēšana ir jādeleģē Veselības ministrijai (VM) vai Iekšlietu ministrijai. "Atskurbšanas pakalpojumi būtu jānodrošina, sadarbojoties valstij un pašvaldībām. No valsts puses tās varētu būt Veselības, Iekšlietu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija," aģentūrai LETA pauda Salmiņš. Viņš uzsver, ka galvenā problēma ir tā, ka neviena no iesaistītajām pusēm nevēlas uzņemties atbildību viena pati. Piemēram, pašvaldībām pietrūkst gan finanšu līdzekļu, gan kapacitātes, lai nodrošinātu visas prasības, tāpēc ir jāmeklē variants, kā to izdarīt kopīgiem spēkiem.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis gan norāda, ka atskurbtuvju jautājums noteikti nav veselības nozares problēma, bet vairāk sociālajai jomai - pašvaldībām - piekritīga. "Budžetā mēs deķīti raustām katrs uz savu pusi, tad šinī gadījumā ir pretēji - viens grūž to otram," saka Apinis, raksturojot diskusijas par to, kuram būtu jāuzņemas koordinējošā loma atskurbtuvju jautājuma risināšanā.
Kopumā mediķis uzskata, ka ir pareizi meklēt risinājumus pārmērīgo alkohola lietotāju "savaldīšanai". "Kādam kaut kur viņi ir jāvāc. Diemžēl realitāte ir tāda, kāda tā ir," vaicāts, vai atbalstītu jaunu atskurbtuvju izveidi valstī, sacīja Apinis.
Kamēr tiek meklēta atbildīgā loma atskurbtuvju izveidē, par tiem, kas ir lielā kunga prātā, parūpējas mediķi, it īpaši gadījumos ar bezpajumtniekiem, jo viņi tiek nogādāti slimnīcās uz attīrīšanas procedūrām, vai arī dažreiz policija vieglāk iereibušos aizved uz mājām, lai gan daļa savu dzērumu izguļ uz ielas, tā arī nenokļūstot uz mājām.
