Ik gadu plānots iepirkt un uzstādīt 20 fotoradarus
Ik gadu līdz 2017.gadam plānots iegādāties un uzstādīt 20 fotoradarus, par ko būs atbildīga Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), to paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums par fotoradaru ieviešanu un protokollēmuma projekts, ko otrdien skatīs valdība.
Projekts paredz, ka Satiksmes ministrijai (SM) kopīgi ar IeM mēneša laikā būs jāsagatavo grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nosakot CSDD kompetenci veikt fotoradaru iegādi un darbības nodrošināšanu, kā arī pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju tie jāiesniedz Saeimas tautsaimniecības komisijai. Tāpat SM mēneša laikā būs jāsagatavo projekts, paredzot atbilstošas CSDD peļņas daļas novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai.
Ieņēmumi no naudas sodiem tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos, vienlaikus paredzot papildu finansējumu Valsts policijai ar fotoradariem saistītās darbības nodrošināšanai, samaksas veikšanai CSDD un Nodrošinājuma valsts aģentūrai remontdarbu veikšanai.
Prognozes liecina, ka uzlikto sodu apmērs ar radariem fiksētajos ātruma pārkāpumos, 2014.gadā sasniegs 810 tūkstošus latu, 2015.gadā - 3 834 000 latu, 2016.gadā - 7 236 000 latu apmērā, 2017.gadā - 9 396 000 latu apmērā, 2018.gadā - 11 124 000 latu apmērā. Finanšu ministrijai būs jāsagatavo jauni ilgtermiņa saistību pasākumi Valsts policijai, kas saistīti ar fotoradaru darbību, piemēram, 2014.gadā - 442 945 latu apmērā, tajā skaitā 136 385 latu apmērā Valsts policijas izdevumu segšanai un 306 560 latu apmērā samaksas veikšanai CSDD par pakalpojumu sniegšanu.
Iespējamā viena radara iepirkuma cena tiek prognozēta 30 000 latu apmērā. Iespējamās viena radara uzstādīšanas izmaksas - 5000 latu apmērā. Maksa par viena radara apkalpošanu, ņemot vērā plānoto radaru ieviešanas apjomu - 20 fotoradari ik gadu piecu gadu laikā, tiek prognozēta vidēji 363 lati mēnesī. Precīzas fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas izmaksas tiks noskaidrotas publiska iepirkuma rezultātā.
IeM ziņojums liecina, ka 2012.gadā Latvijā uz ceļiem fiksēti 63 638 atļautā braukšanas ātruma pārkāpumi. 2012.gadā par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu ceļu satiksmē ir piemērots naudas sods 4 678 776 latu apmērā, no pārkāpējiem iekasēti 2 795 840 latu.
Policija secinājusi, ka līdz ar fotoradaru darbības pārtraukšanu, ir pieaudzis to vadītāju skaits, kas neievēro atļauto braukšanas ātrumu. 2012.gadā, kad darbojās fotoradari, bija izdevies samazināt vidējo braukšanas ātrumu uz valsts galvenajiem autoceļiem un 56% no visiem vadītājiem ievēroja atļauto ātrumu, savukārt 2013.gada pirmā pusgada dati liecina, ka atļauto braukšanas ātrumu ievēro vairs tikai 52% no visiem vadītājiem.
Tā, piemēram, uz autoceļa A8 (Rīga –Jelgava-Meitene), uz kura bija izvietots fotoradars, vidējais braukšanas ātrums 2012.gada 1.pusgadā bija 92,8 km/h, bet 2013.gada 1.pusgadā,– vidējais ātrums ir palielinājies līdz 96,6 km/h.
Pārtraucot fotoradaru darbību uz valsts autoceļiem, bija prognozējamas, ka šī iemesla dēļ pieaugs vidējais braukšanas ātrums, norāda policija. Savukārt pieaugot braukšanas ātrumam, iespējams, ka pieaugs ceļu satiksmes negadījumu skaits.
Pašlaik Valsts policijas rīcībā ir 2008.gadā iegādātie četri pārvietojamie tehniskie līdzekļi - fotoradari, kuri tika iegādāti par kopējo summu 139 522 latu apmērā. Šajā summā ietilpa tehniskie līdzekļi un to aprīkojums, fotoradaru garantijas saistību izpilde, nepieciešamās programmatūras izstrāde un Valsts policijas darbinieku apmācība.
LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA
