Aicina uz Lindas Klētnieces izstādi "FotoMandala" Kalnciema kvartāla galerijā

Šajā kontekstā būtu jāatceras pirms dažiem gadiem Rīgas D-Fab galerijā notikusī mākslinieces izstāde – FotoHaikas, kur izstādītie darbi sakņojās japāņu kultūriespaidos. Tagad, kā jau to norāda nosaukums, Linda Klētniece atkal pievērsusies austrumiem. Šoreiz – Tibetas budismam. Iedvesma nākusi un fotodokumenti gūti ceļojuma laikā tālajā ZiemeļIndijā, slavenajā Dharamsalas pilsētā Himčal Pradešas pavalstī. Tur atrodas Viņa Svētības Tibetas 14. Dalailamas galvenā rezidence un Tibetas valdības emigrācijā mītne.

Taču savu darbu selekcijā mākslinece fokusējusi uzmanību nevis uz kalnu zemes dabas skaistumu,  vietējās vides un cilvēku eksotiku vai Tibetas tautas tieksmi pēc brīvības un neatkarības, vai citiem sociāli poltiskiem aspektiem, bet gan  lielāko tiesu uz Tibetas budisma gara atklāsmēm, šīs  reliģiski- filozofiskās sistēmas spirituālajām vērtībām. Protams, tas tika veikts nevis caur kādu zinātniski pētniecisku prizmu skatoties, bet gan ar visnotaļ mākslinieciskiem līdzekļiem.  Fotokamera še bija galvenais darba rīks un starpnieks lielajā vizuālās informācijas vētīšanas norisē starp mākslinieces prātu un apziņu un bezkaislīgo, tomēr neticami emocionālo un apgartoto realitāti.

Savus iespaidus Linda Klētniece apkopojusi izlases kolekcijā FotoMandala. Te būtu nedaudz jāatceras termina nozīme. Mandala ir ar simbolisku nozīmi apveltīts sakrāli shematisks zīmējums parasti jauktā kvadrāta - apļveida kompozīcijā. Ar mandalām saistītas darbības un rituālus parasti piekopj budistu un hinduistu reliģiskajā praksē. Protams FotoMandala ir kas pilnīgi cits. Pirmkārt še jēdziens tiek lietots nosacīti, tikai lai pastiprinātu idejisko saikni  apcerētajā tematikā. Bez tam tas nosaka izstādes uzbūves formālo kodu.

Izstāde FotoMandala veidota analogā formas izteiksmē – ar centrālo kodolu, kur ir ievietots pulšejoši gaistošs īstas mandalas tēlojums ornamentālu attēlu lokā. Šo gaismas un abstrahētu simbolu un garīguma centru no ārpuses ietver un “sargā” Tibetas budistu mūku lūdzēju pulks. Savukārt ārējā gredzenā kārtojas 30 attēli, kas arī diezgan ornametālā vispārinājumā tuvina mūs ikdienai un “zemes” realitātei. Ekspozīcijas nolūks ir sniegt skatītājam līdzīgu asociāciju un pārdzīvojumu aromātu, noskaņu plīvurus, dvēseles pacēlumu, kādu vizītes laikā baudījusi pati māksliniece.

Kopiespaidu būtiski pastiprinās atsevišķi eksponētas budistu mūku darinātas fotogrāfijas, kas dokumentāli ataino viņu ikdienas dzīvi. Šādu ekspozīcijas papildautoru klātbūtne it kā piedod visam mākslinieciskajma notikumam kādu trešo dimensiju, sasaista ideju pasauli ar realitātes prozu. Un tuvinot kāda nosacīti atsvešināta rietumnieka skatījumu vietējo un ceļojuma laikā iepazīto “liecinieku” patiesībai, gūstam jaunu vispārcilvēcisku vērtību un humānisma ideju plakni. Tā ir stingra platforma arī skatītāja spirituālajai iedvesmai.

Lindas Klētnieces šīs izstādes darbu mākslinieciskajā valodā tiek turpinātas jau agrāk iekoptā izteiksme un estētiskā pozīcija, kur spēcīgs ir abstrahēta vispārinājuma gars. Realitātes konkrētība caur Lindas Klētnieces objektīvu gūst izsmalcinātu un lakonisku, kompozicionāli un emocionāli niansētu izteiksmi, kas nekad neieslīgst literārā pļāpībā.

Lindas Klētnieces profesionalitāte kaldināta jau 10 gadus ilgā fotoaktīvistes darbībā un izstāžu praksē. Savu māksliniecisko izglītību viņa guvusi Cēsu Mākslas skolā, Valmieras Lietišķās mākslas vidusskolā un Santamonikas koledžā, Kalifornijā, ASV, kur studēja figurālo glezniecību. Linda ir ieguvusi arī augstāko izglītību biznesa vadībā un administrācijā.

Darbošanos fotomākslas jomā rosinājušas ģimeniskas saiknes, jo Lindas vectēvam Robertam Gēriņam senāk piederēja fotosalons Gostiņos. Tur radīto darbu arhīva valdzinājums un profesijas fascinējošā aura virzīja Lindas interesi par fotogrāfiju. Pakāpeniski tā pārtapa radošā kaislē.