Nedziedināmi slimie uz eitanāzijas legalizāciju Latvijā pagaidām var necerēt

Kā aģentūrai LETA, komentējot jautājumu par eitanāzijas legalizēšanu Latvijā, norādīja VM pārstāve Agnese Zarāne, eitanāzijas legalizācija nav tikai veselības aprūpes jautājums, bet arī tiesību ekspertu, kā arī ētikas, morāles, reliģijas un citu jomu jautājums.

Pēc VM paustā, Satversmē noteikts, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums, un atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem eitanāzija Latvijā nav atļauta, tāpēc, lai uzlabotu nedziedināmi slimu pacientu aprūpi, Latvijā tiek nodrošināti paliatīvās aprūpes pakalpojumi.

Paliatīvās aprūpes pakalpojumi ir visaptverošs pasākumu kopums, kurā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole. Savā pieejā paliatīvā aprūpe ir starpdisciplināra un aptver pacientu, viņa ģimeni un apkārtējo sabiedrību, kā arī nodrošina pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas, lai saglabātu labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve, skaidroja VM.

Zarāne norādīja, ka pieprasījums pēc valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes pakalpojumiem ir lielāks nekā patlaban nodrošinātā aprūpe, līdz ar to VM atzīst, ka būtu jāpalielina valsts apmaksātās paliatīvās aprūpes pakalpojumu apjoms, ko būtu iespējams izdarīt, ja būtiski tiktu palielināts veselības aprūpes budžets.

Patlaban Latvijā paliatīvā aprūpe pacientiem tiek nodrošināta vairākos līmeņos - gan stacionāri, gan ambulatori. Ambulatori paliatīvajā aprūpē no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes, veselības aprūpes mājas pakalpojumi, kā arī medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi mājas aprūpē bērniem, kuri atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, turklāt BKUS nodrošina iespēju paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošajam pacientam vai viņa tuviniekiem visu diennakti saņemt telefonisku konsultāciju.

Valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus sniedz tādas ārstniecības iestādes kā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Piejūras slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Vidzemes slimnīca un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

Tāpat VM informēja, ka paliatīvo aprūpi nodrošina arī ārstniecības iestādēs, kuras nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.

Jau ziņots, ka nedēļas nogalē par Pētera Buka iniciatīvu Latvijā legalizēt eitanāziju parakstījās gandrīz 500 cilvēku - kopš iniciatīvas publicēšanas pagājušās nedēļas beigās katrā no brīvdienām par to parakstījušies vidēji 240 cilvēku.

Iniciatīvas "Par labu nāvi" mērķis ir eitanāzijas legalizēšana Latvijā. Buks pauda, ka aktīva brīvprātīga eitanāzija ir atļauta tādās Eiropas valstīs kā Beļģija, Luksemburga un Nīderlande, savukārt ārsta asistēta pašnāvība ir legāla Šveicē un tādos ASV štatos kā Kalifornija, Oregona, Vašingtona, Montana un Vermonta.

Iniciatīvas autora ieskatā aktīvās eitanāzijas un ārsta asistētas pašnāvības atļaušanas ieguvums būs iespēja neārstējami slimiem cilvēkiem brīvprātīgi pārtraukt savas ciešanas.