Skolotājs Andris tagad spiests pārtikt no grašiem: "Palīdz vecāki, lai cik arī nožēlojami tas neizklausītos"

Vēstulē, ko Mālpils pedagogs atsūtīja portālam Kasjauns.lv viņš pauž, ka publicētajos datos par skolotāju algām valstī nav redzama patiesā situācija. Viņaprāt, maniere kādā tiek runāts par reformu, maldina sabiedrību par reālajiem skolotāju ienākumiem. „Šadurska kungs runā tikai un vienīgi par tiem skaitļiem, kas viņam ir izdevīgi. Par pārējo melo, izvairās runāt vai noveļ vainu uz pašvaldībām,” secinājis pedagogs.

Skolotājiem alga sarukusi pat par 360 eiro

Kā norāda Andris, ministrijas sniegtajos datos parādās, ka Mālpils internātpamatskolā uz vienu likmi atalgojums it kā palielinās, bet patiesībā kopējā slodze tiekot samazināta finansējuma trūkuma dēļ, kas publiski pieejamos datos nemaz neparādās. „Izskatās, ka esam ieguvēji, bet patiesībā mūsu skolā 70% skolotāju alga ir samazinājusies apmēros no 30 – 360 eiro,” izrēķinājis skolotājs.

Kā savu naudu tērē Andris

Konkrēti Andrim reformas dēļ alga sarukusi par 100 eiro. „Šobrīd saņemu 390 eiro uz rokas par 32 nostrādātām stundām nedēļā,” portālam apstiprina vīrietis. Andra mēneša budžets izskatās šādi:

140 eiro kredīts auto iegādei ("vecā mašīna savu bija nokalpojusi un bez mašīnas netieku uz mājām"). 

Izdzīvot palīdz vecāki

„Man pāri paliek 20 – 30 eiro, ar kuriem man jānodrošina iztika astoņās nedēļas nogales dienās, jāiekļauj ārstu, zāļu izdevumi, jānopērk apģērbs un jāielej degviela mašīnā. Par koncertiem, teātra apmeklējumiem, ciemošanos pie radiem, draugiem nemaz vairs nedomāju, jo nevaru to atļauties,” ar nožēlu atklāj Mālpils skolotājs.

Sarunā ar Kasjauns.lv vīrietis negribīgi izstāsta, ka izdzīvot atlikušo mēnesi viņam palīdz tuvinieki: „Palīdz vecāki, lai cik arī nožēlojami tas neizklausītos. Kad varu, uzņemos papildu darbus skolā, lai kaut nedaudz piepelnītos.” Andrim skolotāja amats ir sirdij tuvs. Viņš saka, ka par citas darbavietas meklēšanu domās vien tad, kad citādi draudēs bads. „Nu patīk man šis darbs un zinu, ka arī labi padodas. Taču badā jau negribas nomirt. Ja būšu spiests iet kaut kur citur, tad arī iešu,” atklāts ir Andris.

Skolotājs nolikts nabago kārtā

„Ar nožēlu jāatzīst, ka Izglītības ministrija ar savu īstenoto reformu nolikusi mani nabago Latvijas iedzīvotāju kārtā. Viss, ko viņi sludināja pirms reformas par skolotāju algu izlīdzināšanu, nav īstenojies. Tāpat ir skolas, kurās skolotāji saņem tūkstoti, un ir skolas, kur skolotāji strādā izdzīvošanas režīmā. Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc mūsu skolas skolotājiem tika samazinātas algas,” par IZM taktiku skolotāju atalgojuma jautājuma izsakās Andris.

Viņš atzīst, ka realitātē acīmredzamu reformu viņam ir grūti saskatīt: „Patiesībā neredzu, ka reforma ir bijusi. Sistēma, kā tiek rēķinātas skolotāju algas, ir palikusi tā pati, kas bija pirms reformas. IZM tikai pamainīja skaitļus par bērnu skaitu atkarībā no reģiona, kā rezultātā vai nu palielinājās, vai samazinājās skolotāju algas. Gribu pajautāt IZM darbiniekiem. Kurš skolotājs strādā labāk – tas, kurš par 32 nostrādātām stundām saņem 400 eiro, vai tas, kurš par 32 nostrādātām stundām saņem 700 eiro?”

Esošā sistēma ir nožēlojama un pazemojoša

„Tā nu iznāk, ka mūsu valstī vienīgais kritērijs, kas nosaka skolotāja algas lielumu, ir bērnu skaits skolā, automātiski ieliekot mazākās skolas skolotājus zemāka līmeņa kārtā, jo nav svarīgi, cik labi un ar kādu atdevi tu strādā, algu saņemsi no tā, cik bērnu jūsu skolā. Uzskatu, ka šāda sistēma ir nožēlojama, diskriminējoša un pazemojoša, jo par vienādu darbu mēs saņemam atšķirīgu atalgojumu,” turpina Andris.

Skolotājs – ķīlnieks valsts un pašvaldību cīniņos

Pedagogs nerimstas kritizēt ministrijas reformu, sakot, ka otra būtiska problēma, kas veidojas, ir skolotājs – ķīlnieks: „IZM, turot skolotājus uz materiālās nabadzības robežas, mēģina ietekmēt pašvaldības reorganizēt skolu tīklu. Rezultātā skolotājs ir ķīlnieks starp valsts un pašvaldību vadībām. Manuprāt, ja veidoja reformas plānu, tad pirmajam punktam vajadzēja būt – mūsu valstī katrs skolotājs par vienu nostrādātu stundu saņems vienādi un tad lemt par maksimāli pieļaujamo stundu skaitu, kvalitātes pakāpēm, piemaksām un visu pārējo. Šobrīd es uzskatu, ka reforma nav notikusi. Tas, ka kāda mazākas skolas skolotāja šogad saņem par 20 – 30 eiro vairāk, nenozīmē, ka nevienlīdzība ir mazināta. Tāpat šī nevienlīdzība pastāv, jo šī pati skolotāja par 30 nostrādātām stundām saņems mazāk nekā kādas lielākas skolas skolotājs.”