Diplomi bez seguma
Diemžēl šī ir vairāku Latvijas augstskolu problēma – daudz it kā skolotu, ambīcijām pārpilnu jauniešu, kas nespēj savus diplomus likt lietā.
Viedokļi

Diplomi bez seguma

Jauns.lv

Portālam Kasjauns.lv savu stāstu uzticējusi kāda Sanita – nesen augstskolas diplomu saņēmusi jauniete, kura nu sapakojusi čemodānus un devusies meklēt laimi uz Angliju.

Diplomi bez seguma...

Četrus gadus viņa ir rūpīgi studējusi, vecāki ir finansiāli atbalstījuši, bet darba izvēlētajā specialitātē nav. Ak, vai, nu pār meiteni nākusi atklāsme, ka vajadzīga vismaz gadu ilga praktiska pieredze, lai cerētu uz darbu.

Tā vietā, lai kā mācekle pacietīgi veiktu sabiedrības aptaujas, apkopotu, ko tad tauta domā par politiķiem, kādos veikalos iepērkas vai kāds alus ir populārākais, Sanita strādājusi par viesmīli un pārdevēju. Viņa, nudien, nebija slinka, tikai – izpalikusi prakse augstskolas specialitātē. Un Sanita nav vainojama, jo prakse studiju laikā nemaz nav bijusi obligāta, tāpēc arī praktisku iemaņu socioloģijā viņai neesot. Iznākums ir praktiskajā dzīvē nekonvertējams diploms.

Pirms daudziem gadiem es pats absolvēju citu brīnišķīgu mācību iestādi, ar kuru joprojām lepojos – Bulduru dārzkopības vidusskolu, toreiz vēl sauktu par sovhoztehnikumu. Mums nebija iedomājami, ka acošanu, potēšanu vai visparastāko burkānu izraušanu no zemes varētu apgūt tikai teorētiski, no grāmatām, īstu dārzeņu lauku un augļu dārzu tā arī neieraugot.

Bet mūsdienu Latvijas augstskolās tā var – četrus gadus kaut ko cītīgi studēt, paralēli piestrādāt par viesmīli vai apkopēju, ar izvēlētās profesijas patieso realitāti daudz nesaskaroties. Un pašam studentam tas šķiet itin normāli, jo augstskolas mācībspēki taču ir radījuši tādu sistēmu – galvenais, lai auditorija ir pilna, referāti, kursa un citi darbi kārtīgi nodoti, bet ko absolvents darīs pēc tam – tā jau ir tikai viņa problēma. Varam tikai atviegloti nopūsties, ka topošajiem mediķiem ir cita kārtība, viņi pacientus redz ne tikai bildēs.

Diemžēl tā ir daudzu citu Latvijas augstskolu problēma – daudz it kā skolotu, ambīcijām pārpilnu jauniešu, kas nespēj savus diplomus likt lietā. Un tad viņi bezcerīgi atmet ar roku un aizbrauc uz ārzemēm, kur gan arī lielākoties nekļūst ne par sociologiem, ne par ekonomistiem. Zinu, ka Latvijas Universitātē diplomēta filozofe Dānijā mazgā traukus. Tā gadās.

Arī kāda mana jaukā Bulduru laika grupas biedrene pārcēlusies uz britu karalisti, Gērnsijas salu. Tikai viņa nemazgā traukus. Viņai jau pieder pašai savas zemeņu siltumnīcas, tātad Bulduros pavadītais laiks nav bijis veltīgs. Tur tomēr bija un ir praktiska pieeja.

Māris Puķītis / Foto: Shutterstock