VKPAI: Rīgas pils lielākā problēma - pašlaik samirkušo konstrukciju žāvēšana

Dambis norādīja, ka pašlaik pils cietusī daļa ir attīrīta no būvgružiem, aizvākti pārsegumu aizbērumi, kas bija mitruma perēklis. Tas gan nav veikts vienīgi pils kastellas ziemeļu korpusa austrumu spārnā. Pagaidu jumta izveide pils izdegušajās daļās ir pabeigta.

"No vienas puses, var uzskatīt, ka notika kavēšanās, par ko bija liels satraukums. Arī inspekcija ar to nebija apmierināta. Bet, no otras puses, tam bija objektīvi iemesli. Ja apdrošināšanas līgumā ir zināmi noteikumi un tos nepilda, tad tas var draudēt ar to, ka tiek zaudēta apdrošināšanas atlīdzība, par ko iestājas amatpersonu atbildība. Līdz ar to "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nevarēja ignorēt tās prasības, kas bija no apdrošinātāju puses. Savukārt apdrošinātājus un arī policiju interesē jautājums, kur un kādēļ izcēlās ugunsgrēks. Līdz ar to darbība objektā atsākās tikai tad, kad izmeklēšanas dienesti bija ieguvuši nepieciešamo informāciju. Jāsaka, ka tas bija diezgan ilgs process, bet arī situācija bija sarežģīta," paskaidroja VKPAI vadītājs.

Viņš atzina, ka, pēc daudzu uzskata, jumtu var uzlikt ļoti ātri, taču tas nav tik vienkārši, ja skatās, kādā stāvoklī bija pils daļas, kuras jāpārklāj. Viņš uzsvēra, ka uz pussadegušām un iebrukušām konstrukcijām jaunu jumtu nevar balstīt, savukārt daudzās vietās, kas joprojām ir bīstamas, uzreiz nevarēja strādāt amatnieki, līdz ar to process ir lēnāks, nekā gribētos.

Dambis atgādināja, ka tūlīt pēc ugunsgrēka VKPAI speciālisti apmeklēja Rīgas pili un ir pauduši savas prasības no pieminekļa aizsardzības viedokļa.

Runājot par speciālistiem, kas var kvalitatīvi atjaunot Rīgas pils bojājumus, inspekcijas vadītājs atzina, ka specifiskos gadījumos var būt brīži, ka speciālistu trūkst, taču amatniekus var apmācīt, un Latvijā ir vairākas lielas būvfirmas, kas nodarbojas arī ar restaurāciju.

"Taču, manuprāt, ļoti būtiski ir tas, lai visā Latvijā attīstītos arī mazi uzņēmumi, kas ir spējīgi strādāt kultūras pieminekļos. Mēs varētu vēlēties, lai restaurācija nekoncentrējas tikai lielo firmu rokās. Protams, lielos objektos mazs uzņēmums netiks galā un tiem nebūs tik daudz nepieciešamo speciālistu. Taču, izņemot atsevišķus lielos objektus, restaurācijā visbiežāk ir nepieciešami nelieli darbi," sacīja Dambis, uzsverot, ka vislabākais pieminekļu saglabāšanas veids ir to regulāra kopšana un uzturēšana un tieši tajā vajadzētu ieguldīt visvairāk spēka un enerģijas.

Dambis uzskata, ka Rīgas pils bojātos interjerus iespējams atjaunot un pilij tagad nevajadzētu radīt pilnīgi citu veidolu, piebilstot, ka zudumu procents nav tik liels, lai atteiktos no vēsturisko interjeru atjaunošanas. Viņš uzsvēra, ka būvgružos ir atrastas daudzas vērtīgas detaļas, kuras varēs izmantot restaurācijas procesā.

Ugunsgrēks Rīgas pilī, kurā notiek remontdarbi, izcēlās 20.jūnija vakarā un to izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Pils restauratori – būvnieku pilnsabiedrība "SBRE" – Rīgas pilij ir uzlikusi pagaidu jumtu.