14 atziņas no Dalailamas publiskās lekcijas Rīgā

Materiālās lietas rada sensoro kairinājumu – mēs tās redzam dzirdam, sajūtam. Šis sensorais kairinājums un rada gandarījumu. Tomēr šis gandarījums ir īslaicīgs un pārejošs. Tiklīdz šo sensoro kairinātāju nav, gandarījuma arī nav. Garīgs, ilgstošs miers iestājas, vienīgi piekopjot līdzcietību un mīlestību, kas sniedz gandarījumu.

Kā garīgā struktūra ļauj būt laimīgam

Cilvēki piedzīvo kaisli, mīlestību un pēc tad iestājas rāmums un gandarījums. Tad rodas enerģija, kas ļauj darīt kaut ko citu, pārvarēt bailes, aizdomas. Jūsu garīgā struktūra ir labā formā.

Ir nepieciešama apmācība, lai cilvēki jebkuros apstākļos varētu saglabāt rāmu prātu, mieru un būt labā formā.

Rāms prāts sargā imūnsistēmu un veselību

Tas vajadzīgs arī veselīgai miesai, veselīgam ķermenim. Ja ir veselīgs prāts, ir veselīgs ķermenis un veselīgas emocijas. Nepārtrauktas bailes saēd mūsu imūnsistēmu, tāpēc ir būtiskas veselīgas emocijas.

Jādomā vai tās ir konstruktīvas vai destruktīvas domas, emocijas.

Pārākums iesloga cietumā

Ja es uzskatītu sevi par kaut ko pārāku – Viņa Augstību Dalailamu, ja uzsvērtu, ka esmu budists pretstatā daudziem citiem, es novilktu robežas, es pats ieliktu sevi cietumā. Es pārvēršu sevi par cietumnieku un noeju vientulībai. Es būtu nelaimīgs. Bet es domāju un saku – es esmu viens no jums, es uzskatu jūs par brāļiem un māsām. Mēs esam vienoti, es izjūtu tuvību, un esmu laimīgs.

Ja izjūtat līdzjūtību, ja jūs domājat par citu cilvēku, jūs varat dzīvot patiesāk, varat dzīvot atklātāk, nav robežu un jūs varat būt laimīgāks.

Vai nauda nes laimi?

Ne vienmēr bagātība nes laimi. Ja esat bagāts, uzskatāt sevi par svarīgāku, sevi domās norobežojiet no citiem, skatieties uz viņiem ar aizdomām, rodas distance. Tas ieliek cilvēku vientulības cietumā un padara laimi nesasniedzamu.

Sabiedrībā pastāv ļoti liela nevienlīdzība - ekonomikas jomā un cilvēkiem trūkst sajūtas, ka visi ir līdzvērtīgi. Neterorizējot un neekspluatējot citus, ir iespējams dzīvot patiesāk, iegūt patiesu uzticību un cilvēku cieņu, kamēr norobežošanās no apkārtējiem savukārt rada aizdomas, neuzticību, stresu un dusmas.

Kā dusmas ietekmē dzīvi?

Kad nāk dusmas, tās izmaina prātu, cilvēks biežāk kļūdās un pieņem nepareizus lēmumus. Man ir spēja atpazīt un tikt galā ar šādām dusmām. Un arī jūs to spējat.

Dalailama nerunā par nepieņemamām emocijām, bet gan par sava prāta un emociju kartēšanu, sevis pazīšanu un pieņemšanu. Dusmas var rasties arī līdzcietības un mīlestības dēļ. Ir jānošķir vardarbība no nevardarbības.

Ja dzīvo ar uzstādījumu par to, ka cilvēki ir vienoti, ar mīlestības un līdzcietības domām, tad rodas tuvības sajūta, laime. Ja radam robežas, mēs vairs nejūtam otram līdzi, mēs pat varam citus nogalināt. Katru dienu pasaulē ziņo par nogalinātiem cilvēkiem un to dara tie, kas dod pavēles nogalināt.

Ir daudz robežu, kas uzceltas starp bagātajiem un nabagajiem, pazūd līdzcietība un laime.

Cilvēkiem slimības saistās ar attiecībām un emocijām. Jau daudzus gadus zinātnieki un ārsti pētī mūsu fiziskos ķermeņus, mikroskopā ierauga brīnumainas lietas, veic atklājumus, kas ļauj izveidot aizvien jaunas zāles. Ir pienācis laiks pētīt mūsu emocijas, katram jāizpēta, kuras nāk par labu un kuras ne. Ja pieņemam, ka dusmas ir normālas, jāzina, ka tās ir destruktīvas. Mēs varam atrast un radīt arī pozitīvas emocijas.

Kā izveidot veselīgu sabiedrību?

Emocijas ietekmē arī sabiedrību. Mums jāatrod veids, kā veidot veselīgu sabiedrību caur veselīgiem cilvēkiem, veselīgām emocijām, veselīgu domāšanu.

Mana dzīve nav bijusi viegla. Tomēr ārsti, pārbaudot manu veselību, atzinuši, ka, izņemot žultspūsli, tā ir laba. Šie ārsti atzinuši, ka viņiem reti izdodas redzēt cilvēku manos gados, kam stress tik maz ietekmējis ķermeni, seju.

Mēs varam strādāt pie savas garīgās attīstības. Kad tā mainās, nav svarīga vide, lai jūs būtu mierīgs un laimīgs. Īsākais ceļš, kā to izdarīt, ir trenēt savu prātu. Nav iespējams iznīcināt visus dusmu avotus, bet var mainīt savu attieksmi.

Ja gribat atbrīvoties no rūpēm, jāmaina nevis apkārtne, bet savs prāts.

Līdzcietība un otra ciešanas

Kad jūs praktizējat līdzcietību, jūs ciešat cita sāpju dēļ. Tas nes vienotības sajūtu un dod milzīgu pašapziņu. Ir svarīgi domāt par to, kā sabiedrībā veicināt līdzcietību, kas radītu pareizu motivāciju pārmaiņām.

Pašreizējā izglītības sistēma un sabiedrība daudz runā par materiālām vērtībām. Aizmirstot par garīgām vērtībām, tas raisa morālo krīzi. Šāda sabiedrība ir nelaimīga.

Sabiedrībai ir svarīga laicīgā ētika, jo tā var viegli iekļauties mūsdienu izglītības sistēmā.

Ētikai un „emociju higiēnai” ir jābūt daļai no izglītības sistēmas. Sabiedrība bez problēmām nav reāla, bet mēs varam to padarīt labāku, mainot savu attieksmi. Tikai tad cilvēks var būt laimīgs neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.

Līdzcietība un korupcija

Emocionālā inteliģence ir būtiska arī virknē jomu un profesiju, jo tās atkarībā no motivācijas var no konstruktīvām pārvērsties destruktīvās. Jo vairāk līdzcietības, jo godīgāks automātiski kļūst cilvēks vai sistēma. Arī korupcija ir vardarbība.

Laicīgums – tā nav distancēšanās un pretstats reliģijai. Tā ir cieņa pret visām reliģijām, pret viņu nesto garīgo ceļu. Laika gaitā daudziem pret reliģiju izveidojusies negatīva attieksme, taču Dalailama norāda, ka pie tā vainojamas nevis reliģijas sludinātās vērtības - mīlestība un rūpes -, bet gan reliģiskās institūcijas, kas ticības vārdā darbojas kā ekspluatācijas instruments varas un naudas iegūšanai un šā mērķa dēļ apspiež cilvēku prātus.