Dodiet man lielāku māju! Mammīte no Latvijas iemanās dzīvot uz angļu rēķina

Vientuļā māte pēc iespējas piestrādā par apkopēju, bet galvenokārt pārtiek no pabalstiem, kas kopumā sasniedz 654 sterliņu mārciņas (547 latus) nedēļā. Viņa saņem vairāk nekā 34 000 mārciņu gadā, kamēr vidējā alga Britānijā ir 26 000 mārciņu, turklāt pirms nodokļiem. Un ar to ir par maz, raksta laikraksts „The Sun”.

Kozlovska ieradās Lielbritānijā 2008. gadā ar trim bērniem, Latvijā palika vēl četri, kas pamazām pārcēlās pie viņas Bostonā, Linkolnšīrā. Pēdējos gados Lielbritānijā viņa laidusi pasaulē vēl trīs atvases. Kozlovska „The Sun” paudusi, ka bērnus audzina viena pati, un atteikusies izpaust, no cik vīriešiem viņai to ir.

Vecākajai meitai Rusandrai ir 17 gadi, jaunākajiem, dvīņiem Edvardam un Alanam – divi gadi. Māte varone ir labi izpratusi britu sociālo sistēmu. Pērn viņa publiski sūkstījās par pārāk mazo trīs guļamistabu mājokli, pieprasot pašvaldībai lielāku māju. Tagad pilsētas dome piešķīrusi ģimenei lielāku mājokli tuvāk centram. Kaimiņi ir sašutuši par imigrantu atstātajām drazām pie mājas un zina teikt, ka brīžiem šeit zem viena jumta mitinājušies 18 cilvēki.

Kozlovska maksā namīpašniekam tikai 100 mārciņu nedēļā, kas Britānijā nav daudz, pārējo uz nodokļu maksātāju rēķina sedz pašvaldība. „Es pārcēlos uz dzīvi Anglijā, jo mēs esam no Latvijas, kas ir Eiropas Savienībā, tāpēc es varēju ierasties,” saka Kozlovska.

Britiem vienreiz pietiek

„The Sun” vēsta, ka Latvijā Linda pabalstos saņemtu tikai astoņus latus mēnesī par katru bērnu, norādot, ka latviešiem ir ļoti izdevīgi pieprasīt pabalstus Lielbritānijā.

Nav brīnums, ka pašlaik vairākums britu atbalsta valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), un tikai 22% atbalsta palikšanu. Premjers Deivids Kamerons ir apsolījis, ka gadījumā, ja konservatīvie uzvarēs nākamajās parlamenta vēlēšanās 2015. gadā, viņš līdz 2017. gadam sarīkos referendumu par turpmāko dalību ES. Nesen pašvaldību vēlēšanās panākumus guvusi Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, kas pieprasa izstāšanos no ES.

Kamerons pats vēlas palikšanu blokā, tikai iestājas par reformām. Viņš centīsies pārliecināt ES ierobežot imigrantu piekļuvi Lielbritānijas sociālajiem pabalstiem.

„Viena no priekšrocībām Lielbritānijas dalībai ES ir tas, ka briti var doties un dzīvot un strādāt citā valstī. Bet es domāju, ka ir problēma ar tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, bet nestrādā,” intervijā laikrakstam „The Times” teic Kemerons.

Viņš uzsver, ka imigrācijas un „pabalstu tūrisma” problēmas nepieciešams risināt, lai veidotu tādas Eiropas attiecības, kas derētu arī Lielbritānijai. Kemerons cer panākt vienošanos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura paudusi atbalstu aicinājumiem atdot daļu varas šajā jomā atpakaļ nacionālo valdību rokās. Šobrīd britu valdība nespēj darīt neko, lai apturētu rumāņu un bulgāru pieplūdumu, kas gaidāms no janvāra.