Apkopēja ar bakalaura grādu. Sanita: "Anglijā jau jūtos kā mājās"

Nu jau apritējis gandrīz mēnesis, kopš Sanita dzīvo Anglijā. Meitene, kuru portālam Kasjauns.lv izdevās iepazīt neilgi pirms bakalaura grāda iegūšanas socioloģijā. Sazinājāmies ar Sanitu, lai noskaidrotu, kā meitenei veicas pašlaik.

Izlaidums pagājis, svarīgais papīrs iegūts, biļeti uz Latviju pirkt pat nedomā. „Esmu šeit salīdzinoši neilgu laiku, taču, jau tagad gribas saukt Angliju par mājām. Nezinu, man, iespējams, paveicies, cik esmu dzirdējusi no citiem, tad darbu ārvalstīs iegūt nemaz nav tik vienkārši. Es zināju, ko darīšu jau pirms kāpu lidmašīnā. Sākotnējā doma bija – auklēšu bērnus bagātā ģimenē, tomēr. kā izrādījās, tas nenesa tādus ienākumus, kā gribētos, protams, kad sanāk, palīdzu, jo ar konkrēto ģimeni ir ļoti labas attiecības, bet tas nav mans ienākumu avots. Nolēmu pamēģināt atrast darbu pati saviem spēkiem. Latvijā tas neizdevās gada garumā, šeit darbu atradu nedēļas laikā,” portālam Kasjauns.lv stāsta Sanita.

Meitene strādā Londonas viesnīcā par istabeni. Darbs neesot viegls, un apziņa, ka tīri citiem istabas ar augstākās izglītības papīru kabatā, nav tā labākā, taču par dzīvi Anglijā meitene nesūdzas. „Darbs kaulus nelauž, vismaz par to samaksu noteikti ne. Varu atļauties gan uzturēt sevi, gan dzīvot pieklājīgā miteklī, gan palīdzēt ģimenei Latvijā. Arī darba stundas nav tik grūti izturēt, ir pat daudz brīva laika, ko pavadīt kopā ar draugiem. Jā, man tādi te jau parādījušies. Anglijā tiešām iespējams satikt ļoti daudz latviešu. Te svešumā, esam kā ģimene, nav svarīgi, vai cilvēks ir 10 gadus vecāks par tevi, galvenais, ka ir ar ko parunāt savā dzimtajā valodā. Tāpat te arī daudz lietuviešu, nedaudz sanāk patrenēt arī savas krievu valodas prasmes.”

„Viesnīcā strādāju divas nedēļas, sākums bija grūts – prasības ne pa jokam. Tā tikai šķiet – kas tad tur – ņem slotu, tīrus palagus, un satīri visu, bet nē, tur pat izstrādāts plāns kā pareizi visu izdarīt. Sākumā pat staigāja līdzi galvenā uzraudze, un skatījās, vai daru pareizi, tagad jau pierasts. Pusstundas laikā šķiet es spētu iztīrīt pat divstāvu māju,” smejas Sanita.

Lai gan meitene atzīst, ka nelepojas ar to, ko dara, tas neesot sliktāk, kā sēdēt Latvijā bez darba, vai nemitīgi to mainīt, staigājot no viena veikala par kasieri, uz nākamo. „Es zinu, ka negribētu tīrīt viesnīcu istabas gadiem ilgi, taču, kā pagaidu darbs, lai iestrādātos svešā zemē, domāju ir pat ļoti normāli. Arī palikt te netaisos mūžīgi, ceru, ka Latvijā reiz būs labāki laiki, un jaunieši, ar saviem diplomiem būs vajadzīgi arī pašu mājās.”

„Atpakaļ braukšu uz Ziemassvētkiem, apciemot ģimeni, taču pavisam atgriezties vēl nedomāju, tikko tikai ierados, gan jau gadu šeit padzīvošu, tad redzēs, ko dzīve piespēlēs. Tagad pa retam paskatos arī darba sludinājumus Latvijā, tīri intereses pēc, bet zinu, ka būtu grūti pierast pie tām algām, ja, strādājot, zema amata darbu Anglijā iespējams nopelnīt daudz vairāk. Tagad varu teikt, dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Bija lemts aizbraukt – aizbraucu. Būs lemts atgriezties, pirkšu biļeti un nedomājot sēdīšos lidmašīnā, lai brauktu mājās.”