Divi komunisti - Inese un Andrejs - iesūdzējuši Latviju ECT un grib morālo kompensāciju

Viņš apgalvo, ka nacionālās tiesas Latvijā nav ievērojušas demokrātijas pamatprincipus, ECT praksi analoģiskās lietās un nav ievērojušas atbilstošas konvencijas un to protokolu normas.

"Tāpēc ar šo pieteikumu vēlamies, lai ECT uzliek par pienākumu Latvijai novērst trūkumus un uzdot reģistrēt biedrību "Komunisma atbalsta kustība Latvijā", kā arī izmaksāt morālā kaitējuma kompensāciju 30 000 eiro (21 000 latu) apmērā. Tādējādi Latvijas nacionālās institūcijas un tiesas arī attiecībā uz citiem indivīdiem censtos ievērot ne tikai nacionālās tiesību normas, bet arī starptautiskās cilvēktiesības," atzīmē Dovguško.

Gan Bīnemane, gan Dovguško uzskata, ka Latvija nav ievērojusi starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 5.panta otro daļu, kas nosaka, ka nav pieļaujama kādā šā pakta dalībvalstī saskaņā ar likumu, konvencijām, noteikumiem vai paražām atzīto vai esošo jebkura cilvēka pamattiesību ierobežošana vai samazināšana, aizbildinoties ar to, ka minētās tiesības šajā paktā nav atzītas vai ka tās tajā atzītas mazākā apjomā.

Tāpat starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 22.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka katram cilvēkam ir tiesības uz asociāciju brīvību, arī tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizsargātu savas intereses, norāda Dovguško, piebilstot, ka šo tiesību izmantošanā nav nekādu ierobežojumu, atskaitot tos, kas paredzēti likumā un kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami valsts vai sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs, iedzīvotāju veselības vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.

"Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām," uzsver Dovguško.

Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti, klāsta Dovguško.

Savukārt, jautāts par nedibinātās biedrības plāniem un iecerēm, Dovguško stāsta, ka biedrības "Komunisma atbalsta kustība Latvijā" ieceres ir sagrautas līdz ar cerībām par Latvijas demokrātiju. "Jāsagaida ECT spriedums šajā lietā, tad varēsim konstruktīvi risināt jautājumus par biedrības funkcionēšanu atbilstoši tās mērķiem."

Kā ziņots, Augstākās tiesas (AT) Senāts 30.aprīlī negrozīja spriedumu, ar kuru atteikts UR ierakstīt un reģistrēt biedrību "Komunisma atbalsta kustība Latvijā". Senāts skatīja pieteicēju Dovguško un Bīnemanes kasācijas sūdzības.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts spriedumu negrozīja, atzīstot, ka pieteicēju vārda un biedrošanās brīvības ierobežojums, kas izpaužas vienīgi biedrības nereģistrēšanā, salīdzinājumā ar mērķi aizsargāt demokrātiju kā valsts pamatvērtību, kas pieder pie Latvijas valsts konstitucionālās identitātes, kā arī ņemot vērā Latvijas specifisko vēsturiski politisko kontekstu, ir samērīgs.

Senāta spriedums nav pārsūdzams.

LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA