Rīgas pašvaldība nesola papildu finansējumu Zooloģiskajam dārzam
Pašvaldības SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" dotācijas palielināšana par 163 000 latu būtu finansējuma kāpums par 24%, kas uz pārējo Rīgas domes institūciju fona ir ievērojams lēciens, tāpēc pagaidām šādu papildu dotāciju Rīgas domes Finanšu departaments zooloģiskajam dārzam nesola.
"Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza" maksimālo izdevumu apjoms 2014.gadam apstiprināts 669 263 latu apjomā, kas ir līdzvērtīgs 2013.gada sākotnēji budžetā apstiprinātajai summai.
Pašvaldības budžeta pārvaldes priekšnieks Uldis Rakstiņš šodien Mājokļu un vides komitejas sēdē norādīja, ka pašvaldības budžeta iestāžu uzturēšanas izdevumu palielinājums par 24% ir vērtējams kā ļoti būtisks, it īpaši ņemot vērā apstākli, ka zooloģiskā dārza funkcijas un uzdevumi nav mainījušies.
Rakstiņš gan piebilda, ka lūgums netiek noraidīts - Finanšu departaments ierosina vērtēt 2014.gada pirmā un otrā ceturkšņa izpildes rādītājus un tad lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu zoodārzam, nemainot bāzes dotāciju.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā tiek prognozēti 447 miljonu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2013.gada sākotnēji apstiprināto budžetu ir par 18,5 miljoniem latu jeb 4% mazāk.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs lūdzis palielināt pašvaldības dotāciju par 163 200 latiem jeb par summu, kāda šovasar zoodārzam piešķirta pašvaldības budžeta grozījumos. Tādējādi kopējā dotācija, ko zoodārzs saņemtu no Rīgas domes, 2014.gadā sasniegtu 832 463 latus.
Lūdzot pašvaldībai papildu finansējumu, šovasar tika minēts, ka tikai papildu līdzekļu piešķiršana dotu iespēju Rīgas zoodārzam saglabāt dzīvnieku ekspozīcijas, kolekciju, dārza infrastruktūru un ar cieņu reprezentēt Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu kā kultūrvides objektu, sagaidot 2014.gadu, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Lielāko daļu jeb 55,2% Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza budžeta veido pašu ieņēmumi no ieejas biļetēm un saimnieciskās darbības, 35,8% ir Rīgas domes dotācijas, bet 9% - valsts dotācijas. Domes dotācijas kopš 2009.gada palikušas nemainīgas, kamēr valsts dotācijas samazinātas par 92 800 latiem. Gan šo samazinājumu, gan izmaksu dzīvnieku barības, energoresursu cenu un patēriņa pieaugumu zoodārzam izdevies segt no pašu ieņēmumiem, kuru īpatsvars kopš 2009.gada ir palielinājies no 47,2 līdz 55,2% jeb par 176 300 latiem, iepriekš nosūtītā vēstulē Mājokļu un vides komitejas deputātiem norādīja zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš.
Patlaban pieejamais finansējuma apjoms nodrošinot tikai to izdevumu daļas segšanu, kas nepieciešami uzņēmuma pastāvēšanai, - darba samaksa, energoresursu iegāde, dzīvnieku barības sagāde. Pieejamais finansējums vairs nenodrošina zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas un infrastruktūras uzturēšanu ilgtermiņā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām, kā arī liedz iespējas atjaunināt ekspozīcijas un uzlabot zoodārza infrastruktūru, taču prasības uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus nebrīvē pastāvīgi pieaug. Uzņēmumu ienākumu pieaugums iespējams, ja tiek nodrošināta stabila apmeklētāju skaita saglabāšana un palielināšana, kam pamatā ir pastāvīga ekspozīciju atjaunināšana un uzlabošana. Šiem mērķiem zoodārzam šogad objektīvi nepieciešams papildu finansējums.
Zooloģiskā dārza attīstību varētu nodrošināt, ja tiktu piešķirta zoodārza prasītā maksimālā summa - 256 000 latu, tomēr Rīgas dome šovasar nolēma piešķirt pusi no šīs summas, norādot, ka pretējā gadījumā, atbalstot visa pieprasījuma - 256 000 latu - piešķiršanu, kārtējo reizi valsts saistības tiek pārliktas uz pašvaldības pleciem.
Greiziņš iepriekš Rīgas domes deputātiem skaidrojis, ka papildu finansējums prasīts ne tikai pašvaldībai, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Ar ministriju notiek pārrunas par finansējuma piešķiršanu jaunas veterinārās ambulances un karantīnas zonas izbūvei, kā arī ir doma par jaunu vides izglītības centru, kas atrastos vecajā pērtiķu mājā.
Viņš minēja, ka spiedīgos apstākļos Rīgas Zooloģiskais dārzs nav nonācis tikai pēdējā gada laikā, jo tāda situācija ir kopš 2007.gada, kad tam piešķirta dotācija vienā līmenī, bet izmaksas auga. Tajā pašā laikā bija brīdis, kad auga zoodārza pašu ieņēmumi, tādēļ visas radušās papildu izmaksas bija iespējams segt no pašu ieņēmumiem, bet pēdējā laikā apmeklētāju skaits nepieaug, līdz ar to nemainīgi ir arī pašu ieņēmumi.
Gadā Rīgas Zooloģisko dārzu apmeklē ap 300 000 cilvēku. 2007.gadā, kad tika atvērta Žirafu māja, to gadā apmeklēja papildu 60 000 interesentu. Arī pagājušajā gadā, kad uz karantīnas laiku Rīgas Zooloģiskajā dārzā tika izmitināti pingvīni, interesentu skaits pieauga. "Piedāvājot cilvēkiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā aplūkot kādus neredzētus dzīvniekus, apmeklētāju skaitu gada laikā ir iespējams palielināt no 30 000 līdz 36 000. Ir tādi cilvēki, kas Zooloģisko dārzu gadā apmeklē divas vai trīs reizes, kā arī ir tādi, kas uz Zooloģisko dārzu nedodas vispār," sacīja Zooloģiskā dārza vadītājs.
VARAM pārstāve Kristīne Barševska gan aģentūrai LETA norādīja, ka valsts finansējums Rīgas Zooloģiskajam dārzam pēdējos gados nav samazinājies - tas kopš 2011.gada pat ir pieaudzis. 2009.gadā finansiālais atbalsts bija 280 915 lati, 2010.gadā - 181 539 lati, 2011.gadā - 163 158 lati, bet pēdējos divus gadus summa bijusi nemainīga - 188 158 lati. Savukārt no 2004.gada līdz 2007.gadam Zooloģiskajam dārzam piešķirts arī finansējums atsevišķu projektu īstenošanai.
LETA
