Pasaulē iznieko trešdaļu pārtikas, Latvijā dienā izmet 20 tonnu
Trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas – 1,3 miljardi tonnu – tiek izniekota, kas nodara ap 750 miljardiem ASV dolāru (397,50 miljardiem latu) lielus zaudējumus, teikts ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojumā.
Ik gadu izšķiestās pārtikas vērtība atbilst Šveices iekšzemes kopproduktam. ANO Vides programmas vadītājs Ahims Šteiners šo tendenci nodēvējis par “satricinošu fenomenu”. “Nepilnu divu gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs par vēl diviem miljardiem. Kā gan mēs spēsim sevi nākotnē pabarot?” viņš vaicā.
Vieni badā, citi nepērk līkus gurķus
Kamēr miljoniem cilvēku cieš badu, bagātajās valstīs vērojams nožēlojams fenomens “vairs nepirkt līkus dārzeņus”. Šteiners arī norāda, ka pārtikas izmešanā bieži vainojama pārāk skrupuloza derīguma termiņa ievērošana.
Liela daļa vainas jāuzņemas Āzijai, kur ik gadu uz vienu iedzīvotāju iznieko vairāk nekā 100 kilogramu dārzeņu. Visbiežāk tas novērojams Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā. Turklāt uz vienu iedzīvotāju šajā reģionā izšķiež arī 80 kilogramu graudaugu, galvenokārt rīsu.
Lielu daudzumu pārtikas, galvenokārt gaļu, izšķērdē arī Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, bet Āzijā, Eiropā un Latīņamerikā mēslainē nonāk daudz augļu. Tā arī neapēstas pārtikas ražošanai izmanto 30% pasaules lauksaimniecības platību.
Frīgani izvēlas ēst par velti
Uz šā fona teju vai pozitīvi jāvērtē 20. gadsimta beigās ASV radusies frīganu kustība – miskastes ēdāji. Viņi vakaros šiverē atkritumu konteineros pie lielveikaliem, kas izmet visai daudz labas pārtikas ar tikko beigušos lietošanas termiņu. Viņus varētu dēvēt arī par brīvēdājiem, jo šie cilvēki principiāli uzskata, ka par pārtiku nav jāmaksā. Pamatojums – katru gadu tikai Eiropā izmet 90 miljonu tonnu pārtikas.
Lai gan lielākā daļa frīganu atzīst veģetāru ēdienkarti, daudzi uzskata, ka var ēst arī gaļu, ja tā iegūta par velti.
“Ja cilvēkiem ir tik liels prieks kaut ko izmest, mēs esam priecīgi to savākt un izmantot. Tā ir tāda kā sēņošana – ja šaubies, neņem!” žurnālam Patiesā Dzīve saka latviešu puisis Mareks, kurš aizrāvies ar frīganismu, klaiņojot pa Eiropu. “Ja pacenšas, visu mājokli var iekārtot ar visai labām, izmestām mēbelēm, var apģērbties un paēst.”
Latvijā atkritumus sargā
No Latvijas veikaliem atkritumos nonāk vairāk nekā 20 tonnu pārtikas dienā, rēķina Latvijas Tirgotāju asociācija. Tie ir ap 60 000 latu lieli zaudējumi, mēnesī – 1,8 miljoni.
Tomēr frīganiem un dzīves pabērniem no tā nekas daudz netiek. Ceļojot pa Austrāliju, fotogrāfs Artūrs Jasinskis trīs mēnešus pavadīja Melburnā, pārtiekot no lielveikalu miskastēs atrastās pārtikas. Rīgā viņam to atkārtot neizdevās – konteineri atrodas aiz augstiem žogiem, tos slēdz un apsargā. “Kādreiz pārtiku varēja paņemt ap četriem no rīta pie Dominas, bet tagad arī tur viss ir ciet. Pie mums lielveikali savus atkritumus ļoti rūpīgi apsargā. Vasarā eju uz Centrāltirgu, tur var dabūt augļus, dārzeņus. Reiz izdevās dabūt 12 kastes ar labām vīnogām. Austrālijā miskaste pilna ar svaigām zemenēm, jo tur augļi ir ļoti dārgi un ātri bojājas, tāpēc viņi seko, lai viss būtu perfekti svaigs,” stāsta Jasinskis.
Melburnā atkritumos rakājoties studenti un pat visumā turīgi cilvēki. Tomēr austrāliešiem frīgani īsti nepatīk, turklāt, ja kāds saindēsies ar vecu pārtiku, veikalam būs nepatikšanas. “Austrālija ir bagāta valsts, tur var grezni dzīvot. Viņi noliek pie veikaliem jaunu zīmolu apģērbu, mēbeles, par kādām mēs varam tikai sapņot,” teic Jasinskis.
Eiropā tirgo arī pēc termiņa beigām
Mūsu veikali novecojušo gaļu un pienu nodod iznīcināšanai, citi produkti nokļūst fermās, zemnieku saimniecībās, dzīvnieku patversmēs un pie medniekiem meža zvēru piebarošanai. Ir veikalnieki, kas liek darbiniekiem izmetamo pārtiku visādi sacūkot, lai tikai kāds to nepaņem. Tirgotāji uzskata, ka vecās pārtikas atdošana trūkumcietējiem nav ētiska. “Paniskas bailes, nekas vairāk,” teic kāds pārtikas bankas Paēdušai Latvijai projekta pārstāvis.
Itālijā un Vācijā pārtikai ir divi realizācijas termiņi – pirmajā termiņā produkts ir svaigs, bet otrā beigas iezīmē tā kaitīgumu. Arī Austrijā un citviet ir līdzīgi. Tur ir veikali, kuros par niecīgu samaksu var nopirkt produktus ar iepriekšējā dienā beigušos termiņu, tādus nogādā arī nakts patversmēs un zupas virtuvēs.
Krīzes māktajā Grieķija atļauts tirgot pārtiku ar beigušos termiņu par trešdaļu no cenas, stingri nosakot, ko un cik ilgi drīkst tirgot. Dažās valstīs ir veikali, kur, uzrādot trūkumcietēja apliecību, var lēti nopirkt izbrāķētus, bet citādi pavisam labus produktus.
