Bēgļi Latvijā paēd, pasēž pie datora, paguļ. Valodu mācīties negrib. VIDEO
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos visvairāk bēgļu ir no Gruzijas, tomēr Latvijas valsts viņiem bēgļa statusu nepiešķir un viņiem pēc vairākiem mēnešiem nākas meklēt mītnes vietu citā valstī. Savukārt pārējie patvēruma meklētāji, kuriem piešķir bēgļa statusu, nemācās valsts valodu.
Muceniekos pašlaik mīt 30 patvēruma meklētāji no Gruzijas, bet viņi izvairās no tikšanās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Kā atzīst centra darbinieki, gruzīniem bieži vien ir krimināla pagātne un tādēļ viņi nevēlas publicitāti.
Astoņu mēnešu laikā valstij jādod atzinums, vai patvēruma meklētājiem piešķirt bēgļa statusu un uzturēšanās atļauju Latvijā. Tomēr gruzīniem tas tiek atteikts. Viņi bieži vien aizbildinās, ka bēgļa statusu grib iegūt, piemēram, tāpēc, ka dzimtenē ir sastrīdējušies ar kaimiņu vai tur esot pārāk slikti dzīves apstākļi. Šo astoņu mēnešu laikā viņi Muceniekos gan dzīvo kā viesnīcā – paēd, pasēž pie datora un paguļ. Pie tam viņi no valsts saņem arī uzturnaudu - pusotru latu dienā.
Ir arī cilvēki, kas Latvijā iegūst bēgļa statusu. Pēdējā laikā, piemēram, to ir saņēmuši 30 sīrieši. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti bija izbraukuši uz Muceniekiem, lai novērtētu situāciju un viņi izteica sašutumu, ka bēgļi nevēlas integrēties Latvijas sabiedrībā un nemācās valsts valodu. Patvēruma meklētāji, kuri ierodas Latvijā, visai bieži bērnus izvēlas sūtīt krievu, nevis latviešu skolās. Saeimas deputāti uzskata, ka nepieciešamas likuma izmaiņas, kas patvēruma meklētājus mudinātu apgūt latviešu valodu, vēsta TV3 Ziņas. Par situāciju Mucenieku patvēruma meklētāju centrā sīkāk skatieties TV3 videosižetā.
