Alojas deputāts Bakmanis un būvvalde taisnojas par superdārgo Staiceles laipu. FOTO
Staiceles upes krastā Alojas novada domes deputāts Jānis Bakmanis uzbūvējis superdārgu, 10 000 latu vērtu uz pontoniem balstītu laipu, par kuru Bakmanis no Eiropas Savienību (ES) fondiem grib saņemt 9000 latu lielu atmaksu. Kasjauns.lv skaidroja, kā parasta laipa var izmaksāt daudzus tūkstošus?
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Alojas novada domes deputāts, bijušais Staiceles mērs Bakmanis (Vidzemes partija) mēģina no ES fondiem atgūt 9000 latu par vienkāršas pontona laipas ierīkošanu. Tāme par šīs elementāras laipas un laivu piestātnes izbūvi Staiceles krastā sastāda 10 000 latu, bet fotogrāfijās redzams, ka tās izmaksas varētu būt vien pārsimts latu. Jāteic, ka par šādu summu var nopirkt gan pieklājīgu automašīnu, gan uzcelt nelielu guļbūves pirtiņu upes krastā.
Bakmaņa pārstāvētā biedrība „Eiropas stārķu pilsētu organizācija” no ES fondiem par šīs laipas izbūvi vēlas atgūt 9000 latu. Pagājušajā nedēļa Administratīvās rajona tiesa Valmierā tika skatīts biedrības „Eiropas stārķu pilsētu organizācija” pieteikums pret Lauku atbalsta dienestu (LAD), lūdzot atcelt izdoto lēmumu, ar kuru biedrībai tiek atprasīts izmaksātais ES finansējums laivu un peldvietas pontona izbūvei 9000 latu, jo LAD konstatēja ka izbūvētā laipa neliecina, ka tā varētu maksāt 10 000 latus. Papildus tiesa lems arī par blakus lēmumu, nodot lietu prokuratūrai, jo vietējās būvvaldes rīcībā, pieņemot laipu ekspluatācijā, ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Tikmēr biedrība par atklātību „Delna” norāda, ka Alojas novada domes deputāta Bakmaņa rīcībā ir nepārprotami saskatāmas krāpšanas pazīmes.
Būvvaldei nav juridisku tiesību pārmest pārāk dārgas laipas izbūvi
Alojas novada domes būvvaldes vadītāja Agnija Kurzemniece un būvinspektors Valdis Andersons Kasjauns.lv informēja, ka laivu piestātne un peldvietu būvvalde ekspluatācijā pieņēma pagājušā gada jūnija beigās un neredz iemeslu apšaubīt tās izmaksas, norādot: „Objekta izmaksas sastāda ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī projektēšanas (un visas administrēšanas un dokumentu kārtošanas izmaksas). Tā kā tāmes sastādīja un pārbaudīja sertificēti tāmētāji - kā arī objekts tika izbūvēts atbilstoši projektam (arī tāme izstrādāta atbilstoši projektam), tad būvvaldei nav juridisku tiesību pārmest pasūtītājam (šajā gadījumā Eiropas stārķu pilsētu organizācijai), ka tā izbūvējusi „pārāk dārgu” laivu piestātni un peldvietu un nav pamats neticēt sertificētiem tāmētājiem vai būvniekam (kas arī - šajā gadījumā - tika prasīts, jo (projektam paredzēta) Eiropas nauda). Kārtojot visu atbilstoši likumam, objekta izmaksas var sastādīt tik lielu summu.”
Par to, ka Administratīvā tiesa saskata „noziedzīga nodarījuma pazīmes vietējās būvvaldes rīcībā” Alojas novada būvvalde „var vienīgi brīnīties”, jo būvvalde objektu pieņēma ekspluatācijā, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”, norāda Kuzermniece un piebilst: „Objekts tika izbūvēts atbilstoši iepriekš akceptētam projektam, nepieciešamie dokumenti tika iesniegti. Ja runa ir par tāmēm, būvvalde tāmes, pieņemot objektu ekspluatācijā, nepārbauda - tā bija padomju laikā, ka būvvalde lika uzrādīt čekus par iepirktajiem materiāliem. Šajā objektā tāmi sastādīja sertificēts tāmētājs (E. Jansons) un pārbaudīja sertificēts tāmētājs (A.Treimanis).”
„Varēja lētāk to laipu izveidot, bet…”
Savukārt pats izšķērdībā un krāpšanā vainotais Bakmanis aģentūrai LETA nenoliedz, ka projekts ir realizēts par lieliem līdzekļiem, taču tajā pašā laikā norāda, ka „viens saka, ka tas ir dārgi, otrs -, kas saprot, ko nozīmē projekta izmaksas, saka, ka nav tik dārgi.”
Bakmanis atzina, ka ne mirkli nenoliedzot, ka projektu būtu bijis iespējams realizēt arī lētāk, bet „par to jau vajadzēja domāt pirms projekta apstiprināšanas un līdzekļu piešķiršanas 2011. gadā. Ne velti kopš projekta iesniegšanas finansējuma saņemšanai līdz pašai naudas ieskaitīšanai ir pagājuši vairāki mēneši, praktiski, pusgads, lai visu rūpīgi izvērtētu,” atzīst deputāts.
Viņš arī atklāja, ka pirms projekta iesniegšanas finansējuma saņemšanai veikta cenu aptauja, sastādīts tehniskais projekts un visi dati un cipari bijuši ES fondu piešķīrēju rokās, kad pieņemts lēmums par vai pret līdzekļu piešķiršanu projektam.
„Bakmaņa maciņā neviens santīms nav iekritis, ja par to ir bažas. Es nenoliedzu, ka darbi bija dārgi un ar šodienas skatījumu patiešām varēja lētāk to laipu izveidot, bet visi tie 10 000 latu, bez šaubām, arī tika izlietoti projektam,” taisnojās Alojas novada deputāts.