Latvijas skolēniem aizliedz ēst dabiski audzētus augļus
Latvijas skolās ar likumu ir aizliegts bērniem dot bioloģiskos augļus un dārzeņus, to vietā viņiem jāēd augļi, kuru audzēšanā izmantoti pesticīdi un minerālmēsli. Ierēdņi tos gudri dēvē par integrētajiem.
Ar absurdo situāciju saskāries bioloģiskā ābeļdārza īpašnieks Gints Strazdiņš. Viņa dēli mācās Jūrmalas sākumskolā Taurenītis, un tēvs programmā Skolas auglis gribēja piedāvāt veselīgos ābolus. Atklājās, ka valdības noteikumi viņam to liedz.
Par maz pesticīdu
Pirms četriem gadiem Strazdiņš sava vectēva īpašumā, Smiltenes pagasta Kurpniekos, sadomāja iestādīt ābeļdārzu. Pateicoties Eiropas Savienības atbalstam iegādāts aprīkojums bioloģiskai saimniekošanai un ābolu glabāšanai.
Šāda saimniekošana prasa daudz pūļu, Gints ar saviem dēliem visus šos gadus ik nedēļu brauca no Jūrmalas ābelītes kopt. Šogad ienācās pirmā raža. Daļu no tās Gints ar lepnumu piedāvāja Jūrmalas skolai, un Taurenīša direktore Sarmīte Limba ar prieku piekrita. Tomēr pēc nedēļas, rūpīgi pārlapojot valdības noteikumus, atklājās, ka par Eiropas Savienības līdzekļiem programmā Skolas auglis finansē tikai integrēti audzētus augļus – izmantojot ķimikālijas.
Lētākais nav labākais
Sarmīte Limba Kas Jauns Avīzei teic: “Tā kā mēs esam ceļā uz ekoskolu un cenšamies dzīvot pēc zaļajiem principiem, biju priecīga par šādu piedāvājumu. Tomēr pēc nedēļas to atsauca, jo Gints Strazdiņš pateica, ka Lauku atbalsta dienests viņa priekšlikumu noraidījis. Skolās ar ēdināšanu nav vienkārši, jo visur jārīko iepirkumu konkurss, kurā uzvar lētākais piedāvājums, bet, kā zināms, lētākais nav labākais.”
Skolas augļa programmā lauksaimnieki skolām piedāvā augļus un dārzeņus, un samaksu saņem no Eiropas fondiem. Piedāvājumu nosaka Zemkopības ministrija, kas, lai cik dīvaini tas būtu, no šīs programmas svītrojusi bioloģiskos lauksaimniekus.
Dīvainā ierēdņu loģika
Mūsu ierēdņi devuši priekšroku integrēti audzētai ražai, kas nozīmē, ka izmantotas mazākas ķimikāliju devas nekā konvencionālajā lauksaimniecībā. Trešais ceļš ir bioloģiskais, kad neizmanto minerālmēslus un pesticīdus.
Zemkopības ministrijas Tiešā atbalsta departamenta Kopējās tirgus organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane Kas Jauns Avīzei skaidro, ka tas ir gan lētāk, gan mūsu ražotājus pasargājot no lētās Lietuvas un Polijas produkcijas. Turklāt integrētie āboli ir lētāki par bioloģiskajiem. Tā kā Eiropa Skolas auglim šogad atvēlējusi 440 000 eiro, esot jātaupa, lai ar augļiem varētu nodrošināt iespējami vairāk skolu.
Lietuvā un Polijā nav ieviesta integrētā augļkopība, tāpēc Zemkopības ministrija izvēlējusies rīkoties šādi. Bioloģiskie zemnieki spriež, ka tas ir lielražotāju spiediena rezultāts.
Jāpārkāpj principiem
Bioloģisko lauksaimnieku vienīgā iespēja ir apiet likumu, reģistrējoties integrētajiem, un tad piedalīties augļu piegādes konkursos. To apliecina arī Zemkopības ministrijas ierēdne Freimane.
Tam piekrīt Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkalis, tikai tad bioloģiskajiem saimniekiem būtu jāpārkāpj savi principi.
Pagaidām Latvijas skolēni spiesti ēst ar pesticīdiem uzlabotus augļus, kaut gan pieprasījums pēc bioloģiskajiem dārza labumiem ārpus izglītības iestādēm ir liels. Gints Strazdiņš Kas Jauns Avīzei teic, ka viņam nav problēmu pārdot savus ābolus, žēl tikai, ka tos nedrīkst pirkt paša bērnu skola.
Elmārs Barkāns/Foto: no Ginta Strazdiņa arhīva
