Divu lielāko slimnīcu fondi pārtiek no medicīnas preču kompāniju ziedojumiem. VIDEO
Pie Rīgas Austrumu un Paula Stradiņa Klīniskajām Universitātes slimnīcām strādā šo slimnīcu ārstu dibinātas un vadītas nevalstiskas organizācijas. Bet lielāko daļu finansējuma tām izdodas piesaistīt tieši no zāļu un medicīnas preču ražotājiem un pārdevējiem, kuru bizness savā ziņā ir atkarīgs arī no ārstniecības iestādēm, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Tā Austrumu slimnīcas atbalsta fondam pērn ziedojumos izdevies piesaistīt Ls 73 198, bet Stradiņa slimnīcas attīstības biedrībai – 45 171 latu.
“Providus” pētnieks Valts Kalniņš uzskata, ka šādu fondu izveide ir būtībā ļoti laba ideja un nebūtu arī pareizi liegt ziedot tiem, kuri piegādā preces slimnīcai. “Bet tai pat laikā tā ir laba ideja, kuru ir viegli samaitāt, ja tie cilvēki, kas ir lēmumu pieņēmēju pozīcijā negribētu to lietu labi un pareizi virzīt,” saka Kalniņš.
Pēdējos trīs gados (2010.-2012.gadā) Austrumu slimnīcas atbalsta fondam lielākie ziedotāji bijuši dārgo izmeklēšanas ierīču piegādātājs “Tradintek” (Ls 30 240), kā arī medicīnas preču ražotājs “B.Braun Medical” (Ls 40 450) un Latvijā dibinātā kompānija “Arbor Medical Korporācija” (Ls 52 680). Tā liecina informācija no “Lursoft” datu bāzē pieejamajiem nevalstisko organizāciju gada apskatiem.
Šo kompāniju, kā arī virknes citu, mazāku ziedotāju vārdi ir redzami starp uzvarētājiem Austrumu slimnīcas izsludinātajos konkursos. “Arbor Medical Korporācija” direktore Dace Rātfeldere vēstulē “de facto norāda: “fondiem tiek ziedots tikai, lai medicīnas personāls nevarētu būt tieši ietekmēts no firmas sponsorējumiem.”
Otrs lielais ziedotājs, “B.Braun Medical” valdes loceklis Aivars Gailītis, vaicāts par šo ziedojumu ētisko pusi, norāda uz to, ka tā ir māteskompānijas politika visās valstīs, kā arī pacientu intereses tapt ārstētam ar labākajām metodēm: “Jebkurš no mums var pēkšņi kļūt par pacientu un vēlēsies, lai tiek ārstēts ar labākajām metodēm un to darītu cilvēki , kuri var gudri un pareizi šīs iespējas un zināšanas pielietot praksē. Ļoti ceru, ka lielākā Latvijas sabiedrības daļa šos ziedojumus uztver pozitīvi, ja tā nav , tad mēs varam pārskatīt NVO ziedojumu politiku Latvijā un novirzīt līdzekļus izglītībai Lietuvā, Igaunijā, vai kādā citā valstī.”
Austrumu slimnīcas atbalsta fonda valdes pārstāvis Mārcis Leja uzsver, ka viņi, strādājot slimnīcā, nepieņem lēmumus, kas attiektos uz fonda ziedotājiem. Vienīgi viņš piezīmē, ka “cits jautājums, ka tā industrija, kas potenciāli sponsorē šos te pasākumus, braucienus un konferences, loģiski, ka viņi ir ieinteresēti pasākuma rezultātā un tas rezultāts vispirms ir zināšanas, tās visbiežāk ir ārstu zināšanas. Un tās ir zināšanas attiecīgā jomā, par šo tēmu.”
Juridiski Austrumu slimnīcas atbalsta fonds nav saistīts ar slimnīcu. Tomēr līdzekļus fonds tērē būtībā rokrokā ar slimnīcas vajadzībām - gan konferencēm tepat Latvijā, pacientu izglītošanu un profilaksi veicinošām kampaņām, arī jauno ārstu stipendijām, lai viņus pēc studijām piesaistītu darbam slimnīcā. Piektdaļa līdzekļu aiziet par ārstu braucieniem uz konferencēs ārpus Latvijas.
Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka “de facto” saka: “Es domāju, ka slimnīca kā juridiska persona tīri tādus taustāmus un materiālus labumus neiegūst, bet iegūst tie, kas fondu lieto. Gan kā pacienti, gan kā darbinieki.”
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrība darbojas pēc līdzīga principa. Šis fonds aizvadītajā gadā ziedojumus saņēmis galvenokārt no medicīnas preču ražotājiem un farmācijas kompānijām.
“Kauns farmācijas kompānijām lūgties kā nabagiem. Tāpēc mēs lūdzam mērķtiecīgām aktivitātēm un pasākumiem,” saka P.Stradiņa slimnīcas attīstības biedrības prezidents Dainis Krieviņš.
Lielākie ziedotāji – jau minētais “B.Braun Medical”, kas vienlaikus ir arī preču piegādātājs Stradiņa slimnīcai, citi lielākie ziedotāji ir “GlaxoSmithKline Latvia”, “Sentor Farm Aptiekas” un “Roche Latvija”. Šīs kompānijas iepirkumos nav startējušas. Bet jāņem vērā, ka katra ārsta ziņā ir izvēlēties, ar kādiem medikamentiem ārstēt pacientu.
Laikā no 2010.līdz 2012.gadam “B.Braun Medical” ziedojis Ls 30 000, “GlaxoSmithKline Latvia” Ls 12 170, “Sentor Farm Aptiekas” - Ls 10 000, “Roche Latvija” – Ls 7700.
Ievērojami līdzekļi no ziedojumiem pērn lietoti mācību un zinātniskajam darbam, tai skaitā vairāk nekā desmit tūkstoši (~11,5 tūkst.) latu - ārstu dalībai pasākumos ārpus Latvijas, tostarp Dubaijā, Losandželosā, Minhenē, Londonā un citur.
D.Krieviņš uzsver, ka “noteikti viņi nebrauc izklaidēties, katru reizi iesniedz programmu un mēs to izskatām”.
Slimnīcā par biedrībai ziedotajiem līdzekļiem ne tikai veiktas divas īpašas operācijas, bet tā uzsaukusi arī operas izrādi daļai strādājošo, uzaicinot arī virkni īpaši svarīgo personu. “Šāda fonda darbība, ja tā neietekmē mūsu iepirkumu procedūru, ja viņa spēj nodrošināt finansējuma piesaisti slimnīcai, tad tas ir pietiekami pozitīvs risinājums,” saka P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Eva Strīķe.
Ārstniecības personu un medicīnas preču kompāniju savstarpējā sadarbība vērtēta korupcijas risku analīzes kontekstā un KNAB ieteicis izstrādāt precīzus Ētikas kodeksus. “Esam norādījuši, ka regulējums, kas attiecas uz ārstu kā privātpersonu un kā valsts un pašvaldību iestādes darbinieku, kas nav valsts amatpersona, nav pietiekams,” raidījumam “de facto” saka KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
To, ka var būt arī pilnīgi atšķirīga situācija, redzams, ja ielūkojas Bērnu slimnīcas fonda gada pārskatā. Arī tas darbojas rokrokā ar Bērnu slimnīcu, tomēr šeit tikpat kā nav ziedojumu no medicīnas nozarē strādājošām kompānijām. Ja kāda ziedojusi, mazās summas pazūd starp simtiem privātpersonu ziedojumu un citu nozaru kompāniju ziedojumiem. Kas tikpat kā nebija redzami iepriekšminētajos gadījumos. Pērn Bērnu slimnīcas fondam saziedoti gandrīz divsimt tūkstoši latu (Ls 192 574).
Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock, Video: LTV "de facto"
