Rakstniecības muzejā izstāsta 5 dažādas versijas par "Purva bridēju". VIDEO

Ārste narkoloģe, augstskolas pasniedzēja, studente, folkloras kopas vadītāja, kā arī vides speciāliste, kura strādā Ķemeru purvā Kristīnes Želves veidotajā video stāsta savu versiju par Rūdolfa Blaumaņa noveli un arhetipisko tēlu latviešu kultūrā – Kristīni. Katra stāstītāja, runājot par vienu un to pašu literāro darbu, saprot un izjūt to atšķirīgi, saliekot tajā savus akcentus, emocijas un dzīves pieredzi, vēlreiz pierādot it kā sen zināmu patiesību –  mākslas darba uztvērējs ir ne tikai recipients (saņēmējs, patērētājs), bet arī interprets un nereti –  pat līdzautors! Tieši šī „līdzautorība”, ieliekot jebkurā mākslas darbā tā uztvērēja pieredzes, emociju un izpratnes amplitūdu, arī veido kultūras pārmantojamības principus, jeb, citiem vārdiem sakot, caur to „kultūra dzīvo”.

Rūdolfa Blaumaņa 1898. gadā sarakstītā novele ir viena no latviešu literatūras pērlēm, kas gadu gaitā jau piedzīvojusi neskaitāmas interpretācijas un variācijas, tās varoņi - Kristīnes un Edgara tēli ir kļuvuši par arhetipiem Latvijas kultūrā.

Režisore Kristīne Želve par šo Blaumaņa noveli saka: „Domāju, ka Purva bridēja fabulu joprojām zina katrs latvietis, pat tie, kas nav to lasījuši. Kristīnes tēla interpretāciju spektrs ir visplašākais: Kristīne – varone, svētā, glābēja, „mūžīgi sievišķais augšup mūs cels”; Kristīne –  upuris, nolemtā, mazohiste un, atvainojos, visbeidzot arī muļķe. Personīgi man ir tuvs uzstādījums, ka Purva bridēja mīlestības uzvarā pār racionālu aprēķinu un „veselo saprātu” Blaumanis pietiekami dziļi iekodējis arī  ideālu un vērtību tēmu, kas ir krietni vairāk nekā sadzīviska vai psiholoģiska izšķiršanās, kuru puisi precēt.”

Blaumaņa 150. jubilejas gadā viņa varoņi atdzīvojas visdažādākajos veidos. Šoreiz tikties ar Kristīni, Edgaru un Akmentiņu var Rakstniecības un mūzikas muzejā (Pils laukumā 2, Vecrīgā). Sīkāku ieskatu Kristīnes Želves darbā skatieties videosižetos.