Kirovam Lipmanam žēl par grašiem strādājošo "Metalurga" darbinieku

Intervijā LTV raidījumam „Viens pret vienu” Lipmans, taujāts, kas ir viņa nelabvēļi un kādēļ daudzi viņu necieš, saka: „Tā ir skaudība. Es tik daudz cilvēkiem esmu palīdzējis! Esmu tik daudz ieguldījis šajā valstī, ne velti man ir Triju Zvaigžņu ordenis. Bet tā ir cilvēku daba: latvietim ir labi, ja tev ir slikti.”

Viens trim lielākajiem „Liepājas metalurga” akciju turētājiem teic, ka viņam personiski metalurģijas uzņēmums nav vajadzīgs, bet kā cilvēkam, kuram žēl strādnieku, kuri „Liepājas metalurgā” strādā par grašiem, un kā Liepājas patriots ir gatavs ieguldīt naudu un atjaunot uzņēmuma darbību. Bet tikai ar vienu noteikumu – ja no līdzdalības „Liepājas metalurgā” tiks atstādināti divi pārējie uzņēmuma lielākie akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, kurus viņš dēvē par bandītiem. Tieši šie abi cilvēki viņu atbīdījuši no teikšanas „Liepājas metalurgā” un to izlaupījuši. Tagad, pēc Lipmana vārdiem, „Liepājas metalurgs” vairs nevienam nav vajadzīgs.

Lipmans teic, ka „Liepājas metalurgu” iegādājies pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad tas strādāja ar zaudējumiem. Segals un Zaharjins tajā nav ieguldījuši nevienu santīmu, bet viņi „katru dienu nāca pie manis un lūdza, lai paņemu viņus par partneriem”. Kad metalurģijas uzņēmums sāka strādāt ar peļņu, Lipmans viņiem vairs nebija vajadzīgs un tika atbīdīts malā.

„Vienā brīdī šie partneri sāka man sūtīt visādus bandītus, un es sapratu, ka nevaru ar viņiem vairs sadarboties. Agrāk nezināju, ka tā būs – nebija tādas reizes, kad, aizbraucot uz Liepāju, man netiktu draudēts. Zaharjins man stāstīja visādas briesmas par nošautiem cilvēkiem Rīgā un Liepājā. Vai ar tādiem cilvēkiem es varēju strādāt? Sapratu, ka man ar viņiem nav pa ceļam, ka šie cilvēki ir žuļiki,” Lipmans atklājis laikrakstam „Dienas Bizness”.

Tagad viņam nākot smiekli, klausoties par to, cik „Liepājas metalurgs” tagad ir modernizēts. Tās ir muļķības, velmētavu nav, saka Lipmans. 2009. gada decembrī „Liepājas metalurgam” piešķirto valsts galvojumu Lipmans dēvē par „afēru, lielu kļūdu un korupciju” un asi kritizē toreizējo finanšu ministru Einaru Repši, kas parakstīja galvojuma dokumentus.

Lipmans nozvērējies partijas vairs neatbalstīt

Jāteic, ka Lipmans 2009. un 2010. gadā dāsni ziedojis politiskajām partijām. Tas notika laikā, kad „Liepājas metalurgam” tika piešķirts valsts galvojums. 2009. gada martā viņš LPP/LC ziedoja 10 tūkstošus, bet 2010. gada augustā 18 tūkstošus partiju apvienībai „Par labu Latviju”. Vēl 2009. gadā Lipmans ziedojis 2000 latu Tautas saskaņas partijai, bet 2010. gadā – 5000 latu partijai „Saskaņa”, kas tagad kļuvusi par „Saskaņas centru”.

„Tā ir sakritība (galvojuma piešķiršana un ziedojums). Es nekad mūžam negaidu, kad man kāds kaut ko izdarīs,” raidījumam „Viens pret vienu” tagad saka Lipmans.

Viņš stāstīja, ka „Par labu Latviju” līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers viņu pārliecinājuši, ka viņi būs uzticīgi un attīstīs biznesa vidi. „Jauna partija, aktīvi cilvēki – vajag palīdzēt,” piebilda Lipmans.

Pēc šā gadījuma Lipmans sev stingri esot pateicis, ka partijas vairs neatbalstīs.

Pašlaik Lipmana bizness saistās ar uzņēmumu „Grindeks” – viņam ar sievu Annu Lipmani pieder kontrolpakete Latvijas lielākajā zāļu ražošanas uzņēmumā.

Pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veic „Grindeks” akcionāru pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai Lipmanam un ar viņu saistītām personām ir vairākuma balsstiesības uzņēmumā. Ja pierādīsies, ka Lipmanam ar ģimenes locekļiem pieder „Grindeks” kontrolpakete, viņam draud līdz 10 tūkstošiem latu liels naudas sods. Saskaņā ar likumu, iegūstot uzņēmumā kontrolpaketi, akcionāram jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums mazākumakcionāriem, kuriem zūd iespēja ietekmēt būtisku lēmumu pieņemšanu uzņēmumā. Taču Lipmans neuzskata, ka viņam būtu jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem.

Lipmans intervijā raidījumam „Viens pret vienu” apliecināja, ka Lipmanu ģimenei pieder 62% „Grindeks” akciju un piebilda: „Būs 75%”.

Norādot, ka par to bija jāinformē FKTK, Lipmans skaidroja, ka „palika bišķīt norēķināties”, un tad par to tiks informēts banku uzraugs.

Vēlāk gan Lipmans skaidrojās, ka viņa dēls tomēr nav saistīts ar ģimeni. „Man ar sievu ir 49,98% akciju. Nav kopā (kā ģimenei kontrolpakete) dēls neskaitās, noteikumi attiecas kopā ar sievu. Kopā ar sievu, jā, tā skaitās kā viena ģimene. Dēlam ir 18 gadi. Viņš ir pats,” taisnojās Lipmans.

Irbem ir ļoti sarežģīts raksturs

Pagājušajā nedēļa ar skaļu paziņojumu no Latvijas hokeja valstsvienības vārtsargu trenera amata aizgāja leģendārais latviešu hokejists Artūrs Irbe. Viņš par savas atkāpšanās iemeslu minēja to, ka nevarot sastrādāties ar Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Lipmanu, kurš viņam arī nav maksājis algu un nepilda saistības.

Lipamans raidījumam „Viens pret vienu” teica, ka Irbem samaksājis algu gan par aprīli, gan maiju, bet par jūniju un jūliju nē, jo šajā laikā hokejisti parasti ir atvaļinājumā un viņiem algu nemaksājot. Savukārt par augustu viņš gribējis maksāt, tikai nav panācis vienošanos - Irbe neesot pie viņa atnācis vienoties par jaunajiem noteikumiem. Irbe norādījis, ka viņš aizejot no trenera amata arī tādēļ, ka juridiski nevarot būt treneris neiegūtās izglītības dēļ. Lipmans viņam esot piedāvājis reizi nedēļā apmeklēt lekcijas Sporta akadēmijā un iegūt trenera kvalifikāciju. Tāpat Lipmans arī uz šo laiku ierosinājis mainīt Irbes formālo statusu komandā, lai viņš vairs nesauktos par „treneri”. Tomēr Irbe no darba hokeja izlasē aizgājis.

Jautāts, vai Lipmanam ir naids pret Irbi un vai viņš Irbi vēlētos redzēt valstsvienībā, Lipmans teic, ka viņam pret Irbi neesot nekāda naida  un ar viņu arī nav bijis nekādu konfliktu. Bet vai Lipmanam izdosies ar Irbi vienoties par turpmāko darbību valstsvienībā viņš šaubās, jo Irbem esot „sarežģīts raksturs”. Vienlaikus arī pats Lipmans nenoliedza, ka viņa raksturs nav no tiem vieglajiem.