Grobiņā atkritumos atrod unikālu lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes gleznu. VIDEO
Atkritumu poligonā „Ķīvītes” Grobiņā strādnieki atraduši lībiešu izcelsmes pirmā gleznotāja Jāņa Beltes pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados radītu gleznu ar lielu kultūrvēsturisku vērtību.
Kultūra

Grobiņā atkritumos atrod unikālu lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes gleznu. VIDEO

Jauns.lv

Liepājas atkritumu poligonā „Ķīvītes” Grobiņas novadā, šķirojot atkritumus, atrasta kultūrvēsturiska glezna - pirmā zināmā lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes (1893. – 1946.) darbs. Belte gleznojis naivisma stilā, taču, kā vērtē mākslas vēsturnieki, viņa darbos jūtamas smalkas noskaņas un reāls dabas tēlojums.

Grobiņā atkritumos atrod unikālu lībiešu mākslinie...

Kaut arī liela materiālā vērtība gleznai nav, tai ir liela kultūrvēsturiska nozīme. Lībiešu mākslinieka – autodidakta un dzejnieka Beltes darbs ir liels retums, kas tagad glabājas atkritumu poligona muzejā. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka „Ķīvītēs” šogad tika atklāts Nenovērtēto lietu muzejs, kurā glabājas vērtības, kuras strādnieki atraduši atkritumu kalnos un kuras tā vienkārši negribas iznīcināt. Par atrasto gleznu tagad interesi izrādījis arī Liepājas muzejs. Līdz šim zināmas tikai 18 Beltes gleznas, kas glabājas Ventspils muzejā, Mazirbes skolas mākslas galerijā un Lībiešu kultūras centrā Kolkā, kā arī privātkolekcijās.

Aptuveni 60 x 80 cm lielā glezna, kurā attēlota ziemas ainava, ir ļoti sliktā stāvokli, pat salauzta. Atkritumu apsaimniekošanas poligona darbinieki lēš, ka glezna gružos nonākusi, kad kāds remontējis vecu dzīvokli.

Pirmais zināmais lībiešu mākslinieks Jānis Belte, saukts arī par Kriņķeļu Jāni, dzimis Lūžņas ciema Kriņķeļos zvejnieka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā Belte iesaukts Krievijas ķeizara armijā un nosūtīts uz Kaukāzu. Pēc kara atgriezies Lūžņā, ierīkojis zāģētavu un uzbūvējis ģimenei māju, kur vienā galā atvēris veikalu. 1936. gadā viņš devies uz Liepāju, kur palicis līdz mūža galam un vairāk nodevies gleznošanai.

Belte galvenokārt gleznojis ainavas – eļļā uz audekla, finiera un kartona. To teiksmainie motīvi – kalni, pilis, kuģi, ceļinieki, domājams, patapināti no pastkartēm vai pasūtītāja diktēti. Neraugoties uz naivistisko pieeju, Belte mācējis panākt smalkas noskaņas un dziļuma iespaidu. Dažās ainavās jūtams reālas dabas tēlojums. Sīkāk par atkritumos atrasto Jāņa Beltes gleznu skatieties TV „Kurzeme” un LTV „Panorāmas” videosižetos.