Prezidenta pils ugunsgrēka iemesli būs zināmi tikai nākamgad

Pilij nodarīti milzīgi zaudējumi, nevērtējot kultūrvēsturisko postu. Ugunsgrēka seku likvidēšanas un pagaidu jumta konstrukcijas izbūves izmaksas ir 220 900 latu, muzejiem radītie zaudējumi sasniedz 262 396 latus, un summa vēl var mainīties.

Pils ir apdrošināta, taču pagaidām Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) no kompānijas BTA saņēmuši tikai 145 666 latus. Tā ir summa par nosvilušajiem būvmateriāliem un celtniecības tehniku, kā arī par izdevumiem būvgružu novākšanai. Apdrošināšanas līgumu noslēdza būvnieki, un saskaņā ar to izmaksa pienākas VNĪ.

Pilnsabiedrība SBRE ir apdrošinājusi celtniecības riskus par 21,9 miljoniem latu (materiālus, tehniku, gružu novākšanu pēc nelaimes) un par 2,7 miljoniem civiltiesisko atbildību.

Pati pils kā īpašums ir apdrošināta Baltijas Apdrošināšanas namā par 5,4 miljoniem latu. Pret pils reālo vērtību tā ir niecīga un pat smieklīga summa, kā izteicies Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Tās būvniecība no nulles izmaksātu vismaz 20 vai 30 miljonus latu, turklāt ēkai ir vēsturiskā vērtība, kas nav izsakāma naudā. “Valsts nekustamie īpašumi, kas veica šo apdrošināšanu, noteikti pelnījuši fui,” intervijā biznesa portālam Nozare.lv paudis Abāšins, uzsverot, ka joprojām nav izārstēta slimība īpašumu apdrošināt par bilances vērtību.

Pils pagaidu jumtam un muzeju krājuma glābšanai no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem piešķirti 658 283 lati. Nacionālajiem dārgumiem atrasta pagaidu mājvieta vairākās vietās Rīgā.

Nacionālā vēstures muzeja pagaidu ekspozīciju izvietos Brīvības bulvārī 32, bijušajā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, krājumu Lāčplēša ielā 106/108 – arodizglītības centra telpās. Nacionālā mākslas muzeja krājumus pārvietos uz ēku Bauskas ielā 20 (bijusī rūpnīca Straume) vai uz Ganību dambi 24a (akciju sabiedrība Dambis), Tērbatas ielā 75 (pašlaik Nacionālās bibliotēkas glabātava) piedāvāts ierādīt telpas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumiem.

Visi izdevumi, kas saistīti ar ugunsgrēka seku likvidēšanu, būtu jāsedz vai nu apdrošinātājiem, vai ugunsgrēka vaininiekiem. Tomēr tas, pēc visa spriežot, šogad nenotiks. Ir tikai versijas, piemēram, pēc ugunsgrēka LTV Panorāma ziņoja, ka pils bēniņos atrasti izsmēķi un divi tukši ugunsdzēšamie aparāti.

Būvnieki pieaicināja britu ekspertu Pīteru Mansi, kurš izvirzīja vairākas hipotēzes un atmeta versijas, kas saistītas ar celtniekiem. Mansi ieņem nozīmīgus amatus, viņš ir Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents. Viena no hipotēzēm ir, ka slikts vai vaļīgs elektrosistēmas savienojums varēja radīt pietiekami daudz siltuma, lai aizdedzinātu materiālus.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vēl augusta sākumā solīja, ka pēdējo ekspertīžu rezultāti par ugunsgrēka iemesliem varētu būt septembra sākumā. Septembra beigās Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš paziņoja, ka izmeklēšana par ugunsgrēka iemesliem joprojām turpinās un kompleksās ekspertīzes slēdziens, visticamāk, gaidāms nākamgad, jo “ekspertīze ir diezgan komplicēta”.

Valsts policijas pārstāve preses pārstāve Sintija Virse Kas Jauns Avīzei norāda, ka par izmeklēšanas rezultātiem pašlaik “nekā jauna un publiskojama nav”.

Arī VNĪ ļoti gaida policijas izmeklēšanas rezultātus. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina Kas Jauns Avīzei teic: “Kopējais apdrošināšanas izmaksu apjoms nav zināms. Vispirms apdrošinātājiem tiks pieteikts zaudējumu apmērs, tāpēc ir nepieciešami pieaicināto ekspertu atzinumi par ugunsnelaimes radīto zaudējumu apmēru un cēloņiem, kas izraisījuši ugunsnelaimi. Tiklīdz būs precīzi apstiprināti šie atzinumi, tiks veiktas visas nepieciešamās darbības zaudējumu pieteikšanai un precizēšanai apdrošināšanas sabiedrībās.”