Atjaunota piemiņas plāksne kapulaukā „Baltie krusti”
Runā Rīga

Atjaunota piemiņas plāksne kapulaukā „Baltie krusti”

Jauns.lv

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir atjaunojis plāksni kapulaukā „Baltie krusti”, kas atrodas I Meža kapos. 2006. gadā šeit tika uzstādīta no metāla veidota plāksne, kura pērn tika to nozagta. Jaunā plāksne ar identisku tekstu tagad ir izgatavota no melna un pelēka granīta. To veidojis tēlnieks Jānis Karlovs.

Atjaunota piemiņas plāksne kapulaukā „Baltie krust...

„Ļoti ceram, ka šī plāksne tagad stāvēs mūžīgi. Esam pacentušies to atjaunot pirms Lāčplēša dienas un valsts svētkiem, lai pieminētu tos cilvēkus, kas ir atdevuši savu dzīvību par Latvijas brīvību,” saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

„Balto krustu” kapulaukā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ir apbedīti vairāk nekā 120 cilvēku, kuri noslepkavoti  1940. – 1941. gadā. 1942. gadā „Balto krustu” teritorijā tika izveidoti divi lieli kopkapi un uzlikti balti krusti, kas stāvēja līdz 1969. gadam, kad tos novāca un virs  upuru kapavietām sāka veidot jaunus apbedījumus.

Kapulauku atjaunoja Rīgas dome, kas piešķīra līdzekļus „Balto krustu” teritorijas labiekārtošanas projekta izstrādei un būvniecības darbu veikšanai, kā arī pieņēma lēmumu slēgt šo vietu apbedījumiem un rosināja pārapbedīt tos, kas šeit tika apglabāti padomju gados.

Kapulauka labiekārtošanas projekta izstrādi un darbu veikšanu organizēja kādreizējais Rīgas domes Komunālais departaments un Kapsētu pārvalde. „Balto krustu” kapulauka labiekārtošana kopumā izmaksāja Ls 107 000. „Balto krustu” kapulaukā atrodas viens liels balts krusts, 110 mazi balti krusti un piemineklis „Ēna”, kurā iekalti noslepkavoto vārdi. Ansambļa atjaunošanas projektu vadīja Marta Daugaviete un arhitekte Tatjana Ktoviča. 5,5 metrus augsto pieminekli veidoja tēlnieks Jānis Karlovs. Viss ansamblis tika iesvētīts 2006. gada 26. novembrī.

Karlīna Timofejeva/Publicitātes foto

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību