Lidostas vadītājas pikantā biogrāfija
Ilonas Līces prasmes aizvedušas viņu līdz lidostas Rīga valdes priekšsēdētājas amatam.
Sabiedrība
2017. gada 23. janvāris, 07:12

Lidostas vadītājas pikantā biogrāfija

Jauns.lv

Kopš 2007. gada lidostai "Rīga" bijuši seši vadītāji, un nule par valdes priekšsēdētāju iecelta Ilona Līce.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Armands Jurjevs lidostu vadīja tikai no oktobra beigām, kad šomēnes paziņoja par atkāpšanos, nekādus iemeslus publiski neatklājot. Viņa pēctece amatā Līce valdē bijusi kopš 2011. gada. Pērn dažus mēnešus viņa jau vadīja lidostu, pēc Andra Liepiņa atsaukšanas no valdes priekšsēdētāja amata, vēstī "Kas Jauns Avīzes" jaunākais numurs.

No komunisma līdz biznesam

Līce un viņas vīrs Roberts plašākai publikai ir mazzināmi, taču jau daudzus gadus bijuši pietuvināti Zaļo un zemnieku savienībai. 2002. gadā Līce koordinēja zaļzemnieku kampaņu 8. Saeimas vēlēšanās, viņas vīrs ieguva amatu uzņēmumā "Latvijas gaisa satiksme" .

Preses arhīvi vēsta, ka Roberts bijis komunistiski noskaņots un nesteidzies kažoku mainīt līdz ar Atmodu. Strādājot komjaunatnes darbā Daugavpils pusē, viņš vēlējies iestāties Komunistiskajā partijā jau tad, kad tās gals bijis acīm redzams.

Tolaik 22 gadus vecais Līcis intervijā "Latvijas Jaunatnei" filozofēja: “Kompartija nekad nebūs bezperspektīva, jo tā katram cilvēkam dod iespēju ticēt savām spējām, tam, ka viņš, atdodams nieku, iegūs daudz vairāk.”

Viņš gan arī atzina: “Visticamāk, ka ar laiku tik tiešām kļūšu par biznesmeni, jo komunistiem jaunajās varas struktūrās acīmredzot vietas nebūs...” Tā nu jaunajos laikos Līcis nepieslējās, piemēram, Rubikam, un nedevis priekšroku proletāriskai pieticībai – kā jau daudzi bijušie komunāri. Viņš tikai kļūdījās, teikdams, ka komunistiem vietas nebūs.

Īpašumi Latgalē par miljoniem

Vēl jaunās tūkstošgades sākumā Līču ģimene gan, visticamāk, pārāk turīga nebija. Namu apsaimniekošanas uzņēmums "Valdemārs" 2001. gada oktobrī pat izteica brīdinājumu par apmēram 250 latu parādu, draudot sākt izlikšanas procedūru.

Pārsteidzoši, bet pēc pāris gadiem Ilona Līce kā ārzonas firmas "Swallow Worldwide" līdzīpašniece nopirka Latgalē teju 5000 hektāru zemes par vairākiem miljoniem. Lielu daļu esot gan ieguldījis nekad vārdā nenosaukts biznesa partneris – pie viņa vēl atgriezīsimies.

2004. gadā Līcei un ārzonas firmai piederošā SIA "Projektu konsultāciju tehnoloģijas" bija trešie lielākie zemes īpašnieki Latvijā. Gandrīz visi iegādātie īpašumi atradās Ludzas un Rēzeknes novadā.

Arī Roberta Līča turība strauji pieauga, 2005. gada amatpersonas deklarācijā bijušais komjaunietis norādīja ap 200 000 eiro vērtus naudas uzkrājumus, turklāt viņa aizdotās summas arī ir vairāku simtu tūkstošu latu lielas. Viņš bija aizdevis 375 000 ASV dolāru, bet parādā – vairāk nekā 400 000 dolāru.

Abu laulāto mantiskie darījumi ik pa brīdim nonākuši uzmanības lokā, KNAB pat sāka pārbaudi, vai viņu tēriņi atbilst ienākumiem, rakstījusi "Neatkarīga Rīta Avīze ".

Rakstnieka mūza

Ilonas Līces biogrāfijā aizraujošākais ir fakts, ka viņa bijusi nu jau aizsaulē aizgājušā rakstnieka un gleznotāja Anatola Imermaņa mūza – privātsekretāre. Abi iepazinušies 1988. gadā Dubultu poliklīnikā, kur piestrādāja 16 gadus vecā meitene, tad vēl uzvārdā Rimdenoka. Rakstniekam bija 75 gadi. Šis gadījums nav nekas neparasts – Imermanis bieži mēdzis teikt: “Sieviete ir līdz sešpadsmit. Pēc tam ir tikai pienākums.”

Sirmais rakstnieks nedaudz pikanti Ilonu paspēja aprakstīt vienā no saviem pēdējiem darbiem – romānā "Autogrāfs", kas tapis abu kopīgā sadarbībā.

Vēlāk, jau kā premjera Induļa Emša biroja vadītāja, Līce taisnojusies, ka līdzdalība romāna tapšanā bijusi gluži tehniska. Pieklājīgākie Imermaņa grāmatu vērtēja kā pikantu un erotisku, citi – kā jēlas pornogrāfijas pilnu. Titullapu rotā Ilonas un Imermaņa paraksti, vēl interesantāka ir līdzās redzamā fotogrāfija – garmataina sieviete, kas demonstratīvi uzlikusi uz dīvāna rombotā zeķē tērptu kāju. Miglainajā bildē svārki nav saskatāmi, zem bildes rakstīts: “Mani sauc Ilona. Es esmu tā, kas sarakstīja šo grāmatu kopā ar Anatolu.”

Ilonai veltīts arī ierobežotā tirāžā iznākušais Imermaņa dzejas krājums "Divdesmit viena reize Ronija". Astoņdesmit gadu vecumā izteikto bildinājumu mūza gan atraidīja. Tomēr viņš Ilonai novēlēja visu savu mantu, ieskaitot dzīvokli padomju specprojekta mājā Pērnavas ielā, kur līdz tam dzīvojis Maestro Raimonds Pauls un vēlāk dzejnieks Jānis Peters. Testamentam gan bijis noteikums izveidot šajā dzīvoklī Imermaņa memoriālo fondu, taču par to nav dzirdēts.

Kontaktā ar oligarhu

Šajā tūkstošgadē Līces gaitas no mākslas pasaules aizveda uz politiku. Viņa bijusi gan premjera Induļa Emša padomniece preses jautājumos, gan iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona biroja vadītāja, īsu laiku Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres preses sekretāre, pašai gan ar startu uz Saeimu no zaļzemnieku saraksta nav veicies.

Pirms vairākiem gadiem Līču pāris organizējis Londonā dzīvojošā bijušā Krievijas oligarha Borisa Berezovska vizītes Latvijā, kurš toreizējai Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei ciemkukulī veda laba vīna kastes. Jēkabsons, vēl būdams ministra amatā, ar līgavu un bērniem atpūtās Berezovska villā Dienvidfrancijā.

Jāatgādina, ka Berezovskis palīdzēja Krievijā nākt pie varas Vladimiram Putinam, bet 2000. gadā bija spiests bēgt no valsts. Krievijā viņu apsūdzēja liela apjoma krāpšanā un valsts apvērsuma plānošanā. 2013. gadā Berezovski atrada mirušu viņa mājas vannas istabā Anglijā. Oficiālais izmeklēšanas slēdziens – pakāries.

Izskanējušas aizdomas, ka Līču pāris bijuši Berezovska menedžeri Latvijā, kuri viņa interesēs pirkuši zemi un finansējuši politiku, tomēr nekādas KNAB pārbaudes neko nav atklājušas. Amatpersonas deklarācija par 2015. gadu liecina, ka stāvus bagāta Līce nav kļuvusi – nekādu iekrājumu, parādi pārsniedz pusmiljonu eiro. Viņai pieder divi dzīvokļi Rīgā un ēka ar zemi Jūrmalā, nav nevienas daļas nevienā uzņēmumā.

Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA