Britu karavīrs, kurš Vecrīgā piekāva latvieti, pamet mūsu valsti nesodīts

Aizpagājušās otrdienas, incidents pie Kaļķu ielas Makdonalda ēstuves parādījis sabiedroto valsts Lielbritānijas bruņoto spēku pārstāvjus patiesi neglaimojošā gaismā. Cietušais Aksels portālam Kasjauns.lv jau stāstīja, ka tajā vakarā ēstuve bijusi pilna ar smagi iereibušiem britu karavīriem. Viens no tiem piepeši sācis aizskart Akselu – raustījis viņa šlipsi, izteicis aizvainojumus un beigās iesitis viņam pa seju, salaužot degunu un radot smadzeņu satricinājumu. Vērojot notiekošo, kāds no uzbrucēja biedriem smējies tā, ka atgādinājis psihiski nestabilu cilvēku.

Policija aiztur ārzemju kareivi

Tālākie notikumi attīstījušies ātri. Pēc tam, kad ticis vaļā no uzbrucēju uzmanības, puisis sazvanīja kolēģus, kuri steigušies palīdzēt. Ierodoties notikuma vietā, viņi sākotnēji mēģinājuši pievērst Rīgas pašvaldības policijas uzmanību, taču neveiksmīgi. Patrulējošie policisti, saskaņā ar aculiecinieku teikto, centušies distancēties no notikuma vietas: „Drīz bija redzams, ka viņi cenšas distancēties no notiekošā un pat atteicās izsaukt Valsts policiju, sakot – sauciet paši!”

Valsts policija savu darbu gan izdarīja godam – ieskurbušais uzbrucējs (1987.gadā dzimis vīrietis ar Lielbritānijas pilsonību) identificēts, aizturēts un nogādāts policijas iecirknī, neskatoties uz aculiecinieka nofilmētā videomateriālā fiksēto Latvijas bruņotos spēku pārstāvja mēģinājumu „nogludināt” situāciju. Tiesa gan, gluži mierīgā ceļā britu grenadieri aizvest neizdevās – karavīrs, esot policijas busiņā, spārdījis tā sānus.

Ārvalstu karavīriem Latvijā virkne privilēģiju

Taču šeit parādās sarežģījumi. Kā portālu Kasjauns.lv nesen informēja policijā, 1.novembrī aizturētais britu karavīrs, neskatoties uz sākotnēji uzsākto administratīvo procesu, kurš vēlāk pārkvalificēts par kriminālprocesu, jau ir paguvis pamest valsti.

NATO karaspēka pārstāvjiem robežu šķērsošana un ceļošana starp dalībvalstīm ir ievērojami vienkāršāka nekā citiem – to garantē ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanās Latvijā normatīvais pamatojums. Tas paredz virkni imunitāšu un privilēģiju ārvalstu bruņoto spēku personālam, kas balstās uz valsts imunitātes koncepciju: atrodoties citas valsts teritorijā, bruņoto spēku karavīri uzskatāmi par savas valsts pārstāvjiem. Ierodoties un uzturoties uzņemošajā valstī, šāds spēku personāls tiek atbrīvots no pasu un vīzu noteikumiem un imigrācijas pārbaudes, tiem iebraucot vai atstājot uzņemošās valsts teritoriju. Uzņemošā valsts bez pārbaudes un papildu samaksas atzīst par derīgām spēku personāla autovadītāju apliecības, ko izsniegusi nosūtītājvalsts. Tiek noteikti arī  atbrīvojumi no nodokļiem un nodevām attiecībā uz preču ievešanu bruņoto spēku un dienesta vajadzībām, dienesta transportlīdzekļu pagaidu ievešanu u.tml.

Dokuments liek ievērot uzņemošās valsts likumus

Pamatojumā gan noteikti vairāki ierobežojumi un pienākumi, kuru nolūks esot nodrošināt un aizsargāt uzņemošās valsts (Latvijas) intereses. 1.novembra Vecrīgas incidenta kontekstā svarīgs ir otrais pants, kas ārvalstu bruņoto spēku personālam uzliek par pienākumu ievērot uzņemošās valsts likumus un atturēties no jebkāda veida darbībām, kas nav savietojamas ar šī līguma mērķiem. Dokumenta preambulā norādīts, ka NATO dalībvalstis var vienoties arī par citiem ar bruņoto spēku nosūtīšanu saistītiem nosacījumiem tiktāl, cik tādi nosacījumi nav pretrunā ar pašu līgumu.

Lai vai kā, ir skaidrs, ka izstrādātais regulējums savā ziņā ir nedaudz mulsinošs – karavīram likts ievērot uzņēmējvalsts likumdošanu, taču ceļošanas atvieglojumi acīmredzot nemainās pat tad, ja ierosināts kriminālprocess.

Latvijai ir tiesības sodīt ārvalstu karavīrus

Ārvalstu karavīru sodīšanu Latvijā regulē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu. Līguma 7.pantā teikts, ka uzņemošās valsts (Latvijas) varas iestādēm ir tiesības realizēt jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem un to apgādājamiem attiecībā uz pārkāpumiem, kas izdarīti uzņemošās valsts teritorijā un ir sodāmi saskaņā ar šīs valsts likumdošanu. Uzņēmējvalstij ir ekskluzīvas tiesības sodīt ārzemju karavīru arī tad, ja viņa pastrādātais nav sodāms saskaņā ar paša karavīra valsts likumdošanu.

Taču kāds 2015.gada piemērs ar ASV armijas karavīru liek bažīties par šo normu reālo spēku. Tolaik Priekuļu novadā ASV karavīrs izraisīja smagu avāriju, kurā cieta Latviju pārstāvošs autorallija pilots Vasilijs Grjazins. Kā nesen ziņoja sabiedriskais medijs Lsm.lv, policija joprojām gaida šo karavīru uz nopratināšanu, lai varētu turpināt lietas izmeklēšanu. Kopumā avārijā cieta 5 cilvēki un pats ASV bruņoto spēku pārstāvis nokļuva reanimācijā, taču drīz tika izvests no valsts.

Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Gulbe portālam Kasjauns.lv skaidro, ka darbs ar ASV karavīra avārijas lietu nebūt nav apstājies – sadarbība ar ASV vēstniecību, lai tiktu klāt aizbraukušajam karavīram, esot ieilgusi, taču par šo lietu atbildīgais inspektors grasās nosūtīt tiesiskās palīdzības lūgumu.

Brits nav izsprucis no policijas tvēriena

Valsts policijā, komentējot nesenāko gadījumu ar britu grenadieri, mierina, ka aizturētais, pametot valsti, nav izsprucis no likumsargu tvēriena – policijai ir zināmas Lielbritānijas pilsoņa tālākās gaitas un viņu varēs saukt pie atbildības.

„Esam informēti, ka karavīrs ir devies prom no Latvijas. Viņš ir sniedzis paskaidrojumus policijai, un mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd viņš atrodas dienestā ārvalstīs. Jebkurā gadījumā Valsts policijai ir laba sadarbība ar Militāro policiju. Turklāt mūsu rīcībā ir tiesiski mehānismi un, ja nepieciešams, varam lūgt citu valstu tiesisko palīdzību,” informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska. Ekspertīzes rezultāti vēl neesot zināmi; šajā lietā turpinās izmeklēšana.

Britu karavīri piedalījušies „Sudraba bulta 2016” mācībās

Aizsardzības ministrija jaunu informāciju par Vecrīgas kautiņa lietu vairs nesniedz – tā esot policijas kompetence. Taču zināms, ka britu karavīri Latvijā uzturējās starptautisko mācību „Sudraba bulta 2016” ietvaros. Šīs mācības Latvijā, Ādažu poligonā norisinājās no 17. līdz 31. oktobrim. Tajās piedalījās vairāk nekā 3000 karavīru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī Albānijas, ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Rumānijas un Vācijas.

Mācību mērķis bija pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem un partnervalstīm, kā arī trenēt vienību spējas plānot un īstenot aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju. „Sudraba bulta 2016” sākotnēji bija nacionālās mācības, bet kopš 2014. gada tās izaugušas par starptautiskām mācībām ar plašu sabiedroto un partnervalstu dalību.