Glābēji darīja visu iespējamo; palielinot viņu skaitu, traģēdija būtu lielāka

Šorīt intervijā telekanālā LTV amatpersona pastāstīja, ka pēc katras traģēdijas glābšanas darbi tiek profesionāli analizēti un tas neizpaliks arī šoreiz. Ugunsdzēsēji darījuši visu iespējamo, lai glābtu cilvēku dzīvības.

Glābējiem nebija iespējams darīt vēl vairāk, lai operatīvāk organizētu glābšanas darbus un glābtu dzīvības, uzskata amatpersona. Viņa atgādināja, ka traģēdija notikusi ierobežotā vietā - tā nav hektāriem plašs laukums, kam var piesaistīt no visām pusēm iespējami daudzi tehnikas un simtiem cilvēku.

Ugunsdzēsējiem pamatdarbā izmanto roku spēku un lāpstas, lai pārcilātu būvgružus un smagus materiālus. "Tas ir fantastiski smags darbs un nenotiek ātri. Tā ir maza vieta, kur apgriezties," piebilda valsts sekretāre.

Lai arī daudzi glābēji un karavīri bija gatavi doties palīdzēt, Pētersone uzsvēra, ka ikviens speciālajos dienestos iesaistītais saprot, ka koordinācija un disciplināra šādā traģēdijā ir pats galvenais un veikala gruvešos nevar sūtīt simtiem glābējus.

"Es domāju, ka cilvēki, kas ir dienestā, gan militārajos spēkos, gan Valsts policijā, ļoti apzinās, kas ir komanda un darbu vadītājs. Tieši koordinācija ir pats svarīgākais šajā brīdī. Vistraģiskākais notiktu, ja visiem tiktu atļauts iet: dariet ko variet, palīdziet. Tad mēs noteikti būtu pie lielāka skaita upuru un tas nav pieļaujams. Tāpēc šī disciplīna ir pats svarīgākais, lai cik no malas varbūt liktos, ka tas palēlina darbus un rada iespaidu, ka kaut kas netiek darīts profesionāli," uzsvēra Pētersone-Godmane.

Neskatoties uz to, ka glābēji zaudējuši trīs savu biedru dzīvības IeM valsts sekretāre dzirdot pārmetumus no politiķiem vai aizdomas par to vai tiešām glābēji nevarēja rīkoties savādāk. "Es vakar Ministru kabineta sēdes laikā un pēc tam interneta portālos redzēju Bordāna kunga (tieslietu ministra Jāņa Bordāna) aicinājumu izvērtēt ugunsdzēsēju darbību un vērtēt, vai viss noticis pareizi," piebilda amatpersona.

Ikreiz pēc lielām traģēdijām sabiedrībā, tostarp, starp politiķiem parādās diskusijas par atbilstošo finansiālo nodrošinājumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Pētersone-Godmane minēja kādu paradoksu: "Mēs esam pateicīgi par to daļu, kas saņemta no valdības par depo celtniecību un autotransporta nomaiņu, un tas ir progress. Es gribu teikt, ka parasti politiķu attieksme pret ugunsdzēsējiem ir laba saprotošā veidā, taču tajā brīdī, kad nonākam pie skaitļiem, tad saprotam, ka summas ir astronomiskas, ja mēs salīdzinām ar citiem darbiem, un entuziasms noplok."

Pētersone-Godmane nenoliedz, ka summas ir lielas, piemēram, pērn iekļaujot uzturdevu darbiniekiem valstij no maka vajadzēja atvēlēt 15 miljonus latu, taču patiesībā cilvēki guva vien 30 latu atalgojuma pieaugumu. Tajā pašā laikā valstij ir pamatfunkcijas un drošība ir starp tām.

Jau ziņots, ka lielveikals "Maxima" Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā daļēji sabruka ceturtdienas vakarā.

Ataustot rītam, Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 52, bet divi bojāgājušie aizvien nav atpazīti. Starp bojāgājušiem ir trīs ugunsdzēsēji.

Kopumā no traģēdijas vietas līdz sestdienas rītam hospitalizētas 29 personas, vēl vairākiem cilvēkiem medicīniskā palīdzība sniegta uz vietas.