Pirmizrādi piedzīvo Olgas Žitluhinas jaunā dejas izrāde "Ārā"

Žitluhinas izrāde ir pirmais mēģinājums Latvijā runāt par sarežģītajām Ibsena "Branda" idejām pilnmetrāžas laikmetīgās dejas izrādes formātā. Ibsena darbu inspirēta horeogrāfija līdz šim tapusi tikai kā dramatisko izrāžu sastāvdaļa. Izrāde tapusi, pateicoties tam, ka projekts ieguva finansējumu, uzvarot starptautiskajā Ibsena stipendiju konkursā.

Izrādē dejos Latvijas laikmetīgajā dejā neierasti liels dejotāju sastāvs - 15 dejotāji, ar kuriem kopā izrādē piedalīsies arī grupas "Dzelzs vilks" mūziķi Juris Kaukulis un Kaspars Tobis. Izrāde "Ārā" ir jau devītais mākslas projekts, kurā Žitluhina sadarbojas ar populārās grupas "Dzelzs vilks" mūziķiem.

Ilggadēja sadarbība Žitluhinu saista arī ar tērpu mākslinieci Šeilu, kura, līdzīgi mūziķiem, regulāri piedalījusies mēģinājumos, lai sarunās ar dejotājiem atrastu katram piemērotāko, vienlaikus izrādes kopējai koncepcijai atbilstošāko tērpu.

Žitluhina pirmoreiz sadarbojusies ar scenogrāfu Gintu Gabrānu. Mākslinieks ir viens no Latvijas laikmetīgās mākslas zināmākajiem pārstāvjiem, kas savos darbos eksperimentē vienlaikus ar zinātni un mākslu. Gabrāna izstāde "Paraspoguļi" 2007.gadā pārstāvējusi Latviju Venēcijas biennālē, tikusi nominēta "Purvīša balvai", kļūstot par skatītāju balsojuma uzvarētāju. Ginta Gabrāna veidotās scenogrāfijas sešas reizes nominētas "Spēlmaņu nakts" balvai, saņemot to 2001./2002.gada sezonā.

"Branda" moto skan: "Tiks piedots - ja tu neiespēji, bet mūžam ne - ja negribēji." Izrāde tapusi, domājot par cīņu ar tumsu, par kāpšanu kalnā, vēlmi aizraut un vest sev līdzi, par šaubām un neticību ceļā, par bedrēm, kurās jāiekrīt, lai zinātu, kur kāpt un kādēļ to darīt. Vai tas joprojām ir ceļš, kuru katram jānoiet kādā savas dzīves posmā, vai arī tagad maksimālismam un ideālismam vairs nav laika, jo jāpaspēj interesēties par visu vienlaikus?

Lielākais radošās komandas izaicinājums par šiem jautājumiem bijis runāt tā, lai jauniešiem nenāktu smiekli, lai visas cēlās idejas nekļūtu par stindzinoši aukstiem jēdzieniem. Tādēļ būtiski, ka izrādes dejotāji paši ir jaunieši - Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas studenti. Viens no horeogrāfes Žitluhinas un dramaturģes Intas Balodes būtiskākajiem uzdevumiem mēģinājumu procesā ir bijis uzdot urdošus jautājumus un uzdevumus jaunajiem dejotājiem, panākot to, ka viņi tiek "izsisti" no intelektuālā un ķermeniskā komforta tīkami pasīvā stāvokļa.

Izrāde notiks arī rīt un parīt plkst.18. Parīt, 10.decembrī, plkst.21 notiks papildizrāde, jo uz iepriekšējām izrādēm biļetes ir izpirktas.