Rīdzinieks Zilupē telefonsarunās nopļāpā mistiskus 50 latus
Pierobežas pagastos jāuzmanās ar mobilo telefonu lietošanu! Pavisam negaidot, jūs varat „pāriet robežu” un uz Latviju zvanīt, piemēram, no Krievijas vai Baltkrievijas. Vietējie prot no šīs problēmas izvairīties, bet viesos atbraukušie ne. Kāds uz onkuļa bērēm Zilupē aizbraucis vīrs pāris dienās norunājis 50 latus.
Vai tiešām ar viltu iegūta nauda ir saldāka par godīgu, vaicā kāds Kasjauns.lv lasītājs. Šis jautājums jāuzdod Latvijas mobilo sakaru operatoriem, kas jau tāpat Dieva pamestajā nostūrī, vārdā Zilupe, ieviesusi īpatnēju telefonsarunu tarifu. Lūk, kāda Rīgas taksometra vadītāja stāsts, ko viņš atklāja Kasjauns.lv.
Dārgās onkuļa bēres Zilupē
Viņš devās uz Zilupi apbērēt onkuli. Pie tālajiem radiem nebija viesojies divdesmit vai vairāk gadu, bet bēres ir goda lieta. Uzturējās tur divas dienas un veica dažus zvanus uz Rīgu. Otrajā dienā telefona lodziņā izgaismojās īsziņa, ka viņa naudas limits ir pārsniegts, un rēķins ir jau 50 lati. Vīrietis nosprieda, ka tā ir kļūda. Atgriezies Rīgā, tūdaļ zvanīja savam telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam un lūdza paskaidrojumu.
Atbilde vīru šokēja vēl vairāk, jo operators sāka stāstīt, ka tarifs, no Krievijas zvanot uz Latviju, patiešām ir augsts – tā šie 50 lati sakrājušies. Vīrietis protestēja un stāstīja, ka Krievijā neesot bijis. Turklāt – ja citreiz, tuvojoties jebkurai kaimiņvalstij, īsziņas veidā pienāca paziņojums, ka sākas citas valsts telekompānijas darbības lauks, šoreiz šāda īsziņa netika saņemta. Viņš pat nav atradies tuvu robežai. Sākās pārrunu peripetijas, kas beidzās ar norunu, ka rēķins tiks anulēts, ja viņš atnesīs pārliecinošu alibi.
Ar pasi, vilciena biļetēm un izrakstu, ka patiešām tādā un tādā datumā Zilupes kapos tika guldīts tāds un tāds pilsonis, nepietika – vīrietim bija jādodas uz Krievijas vēstniecību pēc apstiprinājuma, ka patiešām nav saņēmis vīzu. Pa vidu visam - telekompānijas pārstāvis vēl izteica diezgan aizskarošu minējumu, ka vīrietis, iespējams, pašam nemanot, pārgājis pāri robežai un veicis dažus zvanus. Ar mājienu, ka dzert bērēs vajag mazāk, ja reiz nevar atcerēties, kā pārrāpo pāri robežai... Pēc ilgstošas „cīņas ar vējdzirnavām” taksometra šoferis tomēr panāca rēķina anulēšanu, bet tas prasīja gan laiku, gan nervus.
Bez vainas vainīgie robežpārkāpēji
Vēlāk viņš uzzināja, ka ar tādu pašu absurdu cīnās kāds radinieks, kurš, aizejot pensijā, nolēma atgriezties dzimtajā Zilupē. Viņš savai telekompānijai paskaidrojumus iesniedz gandrīz vai regulāri – ik pa laikam pienāk lielais rēķins, un viņš kā aizķērusies vinila plate sāk stāstīt visu no jauna - ka dzīvo Zilupē, ka Krievijā nav bijis, robežu nav nelegāli pārkāpis...
Arī kāds lielās fūres šoferis apstiprināja, ka kravu pārvadātājiem gadās līdzīgas situācijas – gaidot rindā uz robežkontroli, tālbraucēji kliedē laiku, zvanot radiem un draugiem, pat nenojaušot, ka viņu sarunas jau tiek laistas caur ārzemju operatoriem. Viņš uzskata, ka mūsu telekompānijas to dara apzināti, jo zina, ka ne visiem lielo rēķinu saņēmējiem pietiks uzņēmības, pacietības un alibi, lai pierādītu savu taisnību, un tādējādi telekompānija varēs tikt pie papildu peļņas.
„Tas nav patīkami…”
Ka pierobežā problēmas ar mobilā telefona lietošanu tik tiešām ir lielas, Kasjauns.lv apliecināja arī Dagdas novada domes IT speciālists Andrejs Kumačevs. Vietējie jau ir „atkoduši”, kā izvairīties no nepatikšanām, bet iebraucējiem pēc atgriešanās no ciemošanās pierobežas pagastos bieži vien nākas saņemt milzīgus mobilā telefona rēķinus.
Pierobežas pagastu iedzīvotāji savos mobilos telefonus mobilo sakaru operatoru meklēšanas opciju nostāda nevis automātiskā, bet gan rokas režīmā. Tas ir - viņi telefonam „piespiež” izvēlēties noteiktu mobilo operatoru, nevis to sakaru torni, kuram ir stiprāks signāls.
„Tas nav patīkami, bet ko padarīt… Pierobežā cilvēki ir gudri un viņi mobilā operatora meklēšanas opciju uzstāda rokas, nevis automātiskajā režīmā. Šādai opcijai jābūt visos telefonos. Bet ciemiņiem gan ir problēma. Piemēram, Baltkrievija uzstāda mobilo sakaru torņus ar spēcīgāku raidītāju, nekā viņiem būtu nepieciešams. Tādēļ Baltkrievijas pierobežā var nemanot „pāriet” uz Baltkrieviju. Man pašam tā iznāca. Dažu minūšu laikā kādi septiņi lati „aizskrēja pa gaisu”. Labi, ka man bija „Zelta zivtiņa” un noteikts limits, saruna pārtrūka. Diemžēl brīdinājuma īsziņu, ka esmu citā valsti nesaņēmu,” stāstīja Kumačevs.
„Nevaram visiem solīt kompensācijas”
Mobilo sakaru operatora „Bite” klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča Kasjauns.lv gan apgalvoja, ka šī vairs nav liela problēma:
„Agrāk ar šādu problēmu mēdza sastapties arī mūsu klienti, kas dzīvo vai uzturas pierobežā, un līdz ar to arī saņēmām attiecīgas sūdzības. Lai novērstu iespēju piedzīvot šādas nepatīkamas situācijas, esam ieviesuši drošības mehānismu - ja klients atrodas pierobežas torņu tuvumā, uz attiecīgo numuru tiek nosūtīta informatīva SMS. Ilgākā laika periodā tas tiek darīts atkārtoti, lai maksimāli nodrošinātu, ka klients ir informēts. Kopš ieviesām šo drošības mehānismu, ar problēmu gandrīz vairs nesaskaramies.
Savukārt jaunos „Bites” klientus, kas dzīvo pierobežā, mēs cenšamies ne tikai brīdināt par šādām lietām - mūsu konsultanti salonos arī skaidro un stāsta, kā izvairīties no tā, lai nebūtu jāpiedzīvo neplānoti liela rēķina saņemšana.
Ja klientam ir šis lielais rēķins un viņš ir vērsies pie mums, mēs nevaram visiem solīt kompensāciju, bet noteikti katru gadījumu izskatām individuāli. Ja redzam, ka tā ir gadījies pirmo reizi un situācija nav izmantota ļaunprātīgi, mēs varam kompensēt šīs izmaksas. Mēs aicinām, lai klienti pie mums noteikti vēršas šādos gadījumos, lai varam meklēt risinājumu, kā arī izskaidrot, kā lietot manuālo režīmu.”
Tomēr kā liecina Kasjauns.lv lasītāju stāsti, tad šī problēma joprojām ir aktuāla un cilvēki bieži vien nezina, ka pierobežā mobilie telefoni jālieto uzmanīgi.