IIHF pārpratusi Lipmanu. No amata viņš tomēr neatkāpjas

Kā ziņots, IIHF piektdien savā mājaslapā internetā vēstīja, ka Lipmans par atkāpšanos pavēstījis, apsveicot Dāniju ar pārliecinošo uzvaru balsojumā par 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanu.

"Viņš ir pārprasts, jo neko tādu neesot domājis un teicis," atzina Gorbunovs.

Kā ziņots, balsojumā par 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanu Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Pats Lipmans pastāstīja, ka, iespējams, kāds kļūdījies tulkojumā, jo viņš runājis krieviski. Tāpat uzrunas laikā Lipmans bijis sašutis par mazo atbalstu, jo balsot par Latviju solīja daudz vairāk valstu.

"Man daudzi apsolīja, biju ar daudziem runājis, bet izrādās, ka visi meloja. Tāpēc arī biju sašutis," atzina Lipmans.

Lipmans LHF prezidenta amatu ieņem kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).

Latvijas Hokeja federācijas galvenā izpildinstitūcija ir ģenerālais kongress, kas ievēl valdi un valdes priekšsēdētāju (prezidentu).

Dānija ir visaugstāk IIHF pasaules rangā esošā valsts, kas līdz šim nekad nav rīkojusi pasaules čempionātu. Šīs valsts izlase pasaules čempionāta augstākajā divīzijā spēlē kopš 2003.gada.

Latvija pretendēja uz 2016.gada pasaules čempionāta rīkošanu, tomēr toreiz atsauca savu kandidatūru par labu Zviedrijai. Pēc tam 2017.gadā uz sacensību rīkošanu Latvija pretendēja kopā ar Dāniju, bet tika piedzīvota neveiksme pret Vācijas un Francijas kopējo kandidatūru.

Kā Rīgas priekšrocības ikreiz tiek minēta veiksmīgā pieredze čempionāta rīkošanā 2006.gadā un dedzīgs hokeja fanu pulks. Tikmēr Lipmans iepriekš par iespējām Latvijai iegūt tiesības uz čempionāta rīkošanu bija izteicies pesimistiski.

Šī gada pasaules čempionāts notiek Minskā, nākamgad komandas spēkosies Čehijas vienībās Ostravā un Prāgā, 2016.gadā Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā, bet vēl gadu vēlāk - Ķelnē un Parīzē.