2024. gada olimpiskās spēles notiks Parīzē vai Losandželosā, jo Budapešta atsakās

Budapeštas vadība lēmumu nepretendēt cīņā par rīkošanas tiesībām pieņēma pēc tam, kad vairāk kā 266 000 pilsētas iedzīvotāji parakstīja petīciju, lai rosinātu referendumu, kurā būtu jābalso pret kandidatūras izvirzīšanu.

Tiesa, galīgo lēmumu atsaukt kandidatūru pilsētas vadība pieņēma tikai pēc tikšanās ar valsts premjerministru Viktoru Orbānu, kurš bija liels šī projekta atbalstītājs un ir zināms kā liels sporta līdzjutējs.

"Budapešta pēc vienošanās ar valdību formāli lūgs pilsētas municipālo padomi izstāties un atsaukt savu kandidatūru olimpisko spēļu rīkošanai," trešdien aģentūrai MTI paziņoja pilsētas mērs Ištvāns Tarlošs.

Parakstus par referendumu vāca organizācija "MoMo", kura jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka petīciju parakstījis 266 151 iedzīvotājs, lai gan referenduma rīkošanai bija nepieciešami 138 000 parakstu.

Petīcijas parakstīšanu atbalstīja arī vairākas politiskās partijas, kuras ir opozīcijā pie varas esošajiem un Orbāna vadītajiem spēkiem. Tieši ar sportu apsēstais Orbāns 2015.gadā nāca klajā ar ideju Budapēstai iesaistītis cīņā par rīkošanas tiesību iegūšanu. Orbānu atbalstīja arī galvaspilsētas mērs un pilsētas vadība, kā arī Ungārijas parlamenta vairākums. Tomēr viņu oponenti bažījās, ka šāds pasākums radīs milzīgus tēriņus un korupciju, tāpēc vairākkārt centās ierosināt referendumu, ko gan allaž bloķēja pilsēta vai Augstākā tiesa. Tomēr tagad idejas kritiķi ir guvuši virsroku.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) 2024.gada olimpisko spēļu norises vietu paziņos 13.septembrī, izvēli izdarot starp Parīzi un Losandželosu, kur savulaik vasaras olimpiskās spēles jau ir notikušas pa divām reizēm. Parīzē tās risinājās 1900. un 1924.gadā, bet Losandželosā 1932. un 1984.gadā.

Uz 2024.gada olimpisko spēļu rīkošanu vēlējās kandidēt arī Roma un Hamburga, taču finansiālu iemeslu dēļ abas pilsētas atteicās no kandidatūras, turklāt Vācijas pilsētas iedzīvotāji pret kandidatūru arī balsoja referendumā.

Kaut Ungārija ieņem desmito vietu kā visu laiku titulētākā Vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Centrāleiropas valsts nekad nav organizējusi šāda līmeņa pasākumu. Budapešta pagājušajā gadsimtā piecas reizes kandidēja uz olimpisko spēļu rīkošanu, taču allaž uzvarēja citas pilsētas.

Pēdējās desmitgadēs olimpisko spēļu rīkotājpilsētas regulāri pēc nozīmīgā sporta pasākuma uzņemšanas saskārušās ar ievērojamām finansu problēmām. Lai to novērstu un mudinātu jaunas pilsētas pretendēt uz spēļu uzņemšanu, 2014.gada izskaņā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņēma tās prezidenta Tomasa Baha radītu 40 punktu pārmaiņu programmu, kas paredz pasākumu rīkotājvalstīm padarīt lētāku un draudzīgāku.

Pavasarī SOK Vērtēšanas komisija apmeklēs abas palikušās kandidātes, bet gala ziņojums tiks publicēts jūlijā.

2024.gada vasaras olimpisko spēļu rīkotāja tiks paziņota septembrī Peru galvaspilsētā Limā.

Pērn Vasaras olimpiskās spēles norisinājās Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro, bet 2020.gadā tās notiks Japānas galvaspilsētā Tokijā. Savukārt 2018.gada Ziemas Olimpiāde risināsies Phjončhanas pilsētā Dienvidkorejā, bet vēl pēc četriem gadiem spēcīgākie ziemas atlēti tiksies Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.