Parīzes mēre Idalgo izdara to, ko nespēja Širaks un nopeldas Sēnā, pierādot, ka tā ir droša sportistiem

Ar hidrotērpu un aizsargbrillēm Idalgo netālu no rātsnama devās upē kopā ar vairākiem citiem peldētājiem, tai skaitā olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāju Tonī Estangē.

Idalgo pēc peldēšanās teica, ka upe ir "brīnišķīga", vēlāk savā "Instagram" kontā piebilstot: "Peldēšana Sēnā. Daži par to sapņoja, daži nedomāja, kas tas notiks, un mēs to izdarījām."

Sākotnēji Idalgo savu akciju bija plānojusi jūnijā, bet pirmstermiņa vēlēšanas un joprojām ne pārāk tīrais ūdens kombinācijā ar stiprām lietusgāzēm un auksto laiku to neļāva.

Pēdējā laika ikdienas ūdens piesārņojuma pārbaudes ļauj uzskatīt peldēšanu Sēnā par drošu, un sporta ministre Amēlija Udea-Kastera bija pirmā, kura pagājušajā nedēļā peldējās Sēnā.

Parīzes spēļu organizatori jau sen ir plānojuši garo peldēšanas distanci atklātā ūdenī un triatlona sacensību peldēšanas daļu rīkot Sēnā, pēdējos gados ieguldot aptuveni 1,4 miljardus eiro, lai padarītu Sēnu tīrāku. Tomēr daži, piemēram, vācu peldēšanas treneris Bernds Berkhāns, joprojām ir skeptiski par straumes ātrumu, ņemot vērā, ka peldētājiem būs jāpeld abos virzienos.

Upei būs liela nozīme arī 26. jūlija spēļu atklāšanas ceremonijā, kurā plānots valstu sportistu brauciens.

"Visi teica, ka tas ir neiespējami, bet mēs to esam paveikuši. Mēs peldēsimies Sēnā," viņa Idalgo paziņoja jau savā Jaungada uzrunā, pieminot "vēsturisko peldi" "pēc vairāk nekā 30 gadu solījuma".

Idalgo peldēšanās Sēnā tiek saukta par “vēsturisku peldi”, jo bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, toreizējais Parīzes mērs, 1990. gadā bija apsolījis 1993. gadā "nopeldēties Sēnā liecinieku klātbūtnē", taču savu solījumu viņš tā arī neizpildīja.

Sliktas ūdens kvalitātes dēļ pagājušā gada jūlijā un augustā nācās atcelt trīs peldēšanas pārbaudes sacensības, un vietējām iestādēm tuvāko mēnešu laikā vēl ir jāpabeidz tūkstošiem jaunu kanalizācijas pieslēgumu un jāizveido galvenā lietus ūdens noplūšanas infrastruktūra.

Pērnā gada jūlijā tika paziņots, ka no 2025. gada Parīzē būs trīs peldvietas – centrā pretim Senluijas salai, Grenelas krastā Parīzes rietumos un Bersijā austrumos. Mērija peldvietās ierīkos ģērbtuves, dušas, mantu glabātavas, tur patrulēs glābēji. Peldēties Sēnā tika aizliegts 1923. gadā, jo briesmas radīja baržas un atpūtas kuģi, turklāt strauji palielinājās ūdens piesārņojums. Līdz Otrajam pasaules karam saglabājās vienīgi ikgadējās Ziemassvētku peldēšanas sacensības pāri upei.

Vēl 19. gadsimtā izbūvētajās caurulēs kopā saplūst izlietotais ūdens no virtuvēm un tualetēm. Parasti šie notekūdeņi aizplūst uz attīrīšanas iekārtām Parīzes nomalēs, tomēr stipru lietavu laikā sistēma pārplūst, un piesārņojums nokļūst Sēnā. Tagad par risinājumu kļuvusi milzīga rezervuāra būve, kur notekūdeņi uzkrāsies spēcīgu lietusgāžu laikā. Projekts izmaksā 1,4 miljardus eiro, jaunā tvertne bija paredzēta 34 metrus dziļa un 50 metru plata, pēc apjoma kā 20 olimpiskie baseini. Būvniecība bija jāpabeidz 2024. gadā līdz olimpiskajām spēlēm, kas sāksies šī gada 26. jūlijā.