“Jācenšas uzvarēt katrā nākamajā spēlē,” Girgensons un “Sabres” raujas pārspēt senu NHL rekordu
Uzlēkuši līdz reālai cīņai par vietu Nacionālās hokeja līgas (NHL) Austrumu konferences astotniekā, “Sabres” smagi piezemējās Detroitā – 1:4 pret tiešajiem konkurentiem būtiski sarežģī Bufalo fanu cerības ieraudzīt izslēgšanas spēļu hokeju arī šajā pavasarī.
Pusotras nedēļas laikā iespējamība, ka “Sabres” pēc 13 gadu pārtraukuma varētu spēlēt Stenlija kausa izcīņā, uzlēca no niecīga viena procenta līdz 11,4. Sestdien Detroitā bija iespēja atpalicību līdz izslēgšanas spēļu zonai samazināt līdz vienam punktam. Dažas dienas iepriekš tie paši Detroitas “sarkanie spārni” savā laukumā tika aplauzti ar 7:3, detroitiešiem bija septiņu zaudējumu sērija un viss liecināja, ka “Sabres” pirmo reizi sezonā varētu uzvarēt ceturto spēli pēc kārtas. Pirmajā trešdaļā Teidžs Tompsons izmantoja vairākumu un panāca 1:0. 11 no 12 reizēm šajā sezonā, uzvarot pirmo trešdaļu, “Sabres” prata uzvarēt arī visu spēli. Taču ne tovakar. Kā atzina viena no spožākajām “Sabres” zvaigznēm Rasmuss Dālins (ar viņu laukumā tika zaudēti visi četri vārti), pretinieks pēc šīs uzvaras bija īpaši izsalcis. Iznākumā 1:4. “Spēlējām ar labu intensitāti, taču atļāvām Detroitai pārāk daudz otrajā trešdaļā un trešās sākumā. Protams, esam sarūgtināti par šādu iznākumu, taču mums vēl ir 14 spēles. Jācenšas uzvarēt katra nākamā no tām,” pēc neveiksmes nenokārt galvas aicināja arī Zemgus Girgensons. Iespējams, tieši šī spēle izrādīsies izšķirošā, lai “Sabres” atkal paliktu ārpus izslēgšanas spēlēm.
No tādas situācijas izlīdis vēl nav neviens
8. martu, kas bija pēdējā spēlētāju maiņas darījumu diena, “Sabres” sagaidīja ar trīs zaudējumu sēriju. Komandas ģenerālmenedžeris Kevins Adamss uz Floridas “Panthers” aizmainīja kapteini Kailu Okposo, dodot iespēju veterānam izbaudīt Stenlija kausa izcīņas hokeju. Turklāt komandā, kas tiek uzskatīta par reālu titula pretendentu. Vēl pirms tam uz Kolorādo apmaiņā pret aizsargu Bovenu Bairamu tika atdots rezultatīvākais uzbrucējs Keisijs Mitelstads. Faktiski abi darījumi bijā kā netieša norāde, ka “Sabres” vadība nopietni uz izslēgšanas spēlēm vairs necer.
Todien, pēc 64 regulārās sezonas spēlēm, “Sabres” no austrumu konferences astotās vietas šķīra deviņi punkti. Nekad nevienai komandai NHL vēsturē šādā situācijā nav izdevies iekļūt izslēgšanas spēlēs. Tuvākais piemērs ir Hārtfordas “Whalers”, kas 1985./86. gada sezonā uzvarēja 11 no 15 regulārās sezonas pēdējām spēlēm, sadeldēja astoņu punktu deficītu un izstūma no astotnieka… Bufalo “Sabres”.
No šāda matemātiskā skatu punkta “Sabres” viss jau ir beidzies. Dažādu projekciju vietnēs pēc sestdienas zaudējuma “Sabres” izredzes iekļūt izslēgšanas spēlēs nokrita līdz 3,7 procentiem. Un tomēr – cerības paliek!
Līdz izslēgšanas spēļu zonai jeb Detroitas “Red Wings” ir piecu punktu starpība, turklāt labākas sprinta finiša pozīcijās ir Ņujorkas “Islanders” un Vašingtonas “Capitals”. Tāpat kā Bufalo, sezonu zem galda vēl negrib paslaucīt arī Ņūdžersijā un Pitsburgā. Visiem tiešajiem pretiniekiem ir viena vai pat divas spēles rezervē. Neizklausās daudzsološi, tomēr līdz regulārās sezonas beigām “Sabres” vēl ir viena savstarpējā cīņa Detroitā, tāpat divas spēles savā laukumā ar citu tiešo konkurentu “Capitals”. “Sabres” viegla dzīve negaida, turklāt tuvākās nedēļas laikā tā solās būt īpaši sarežģīta. Detroitā neveiksmīgi iesāktais izbraukums turpināsies maršrutā Sietla – Vankūvera – Edmontona – Kalgari. Kaut kādu cerību saglabāšanai ir jāizcīna vismaz divas uzvaras, bet lai reāli atgrieztos cīņā, ir vajadzīga kāda garāka uzvaru sērija. Apzīmējums “nestabilitāte” ir visu “Sabres” sezonu raksturojošs vārds. Tikai divas reizes šīs sezonas laikā ir izdevies uzvarēt trīs spēles pēc kārtas.
Labs vārtsargs un ticība panākumam
“Mūsu ticība ir augstāka kā jebkad iepriekš. Šķiet, ka to teicu arī pirms mēneša vai dažām nedēļām – mēs ģērbtuvē ticam, ka to varam izdarīt. Un tas ir tas, pēc kā mēs tagad ejam. Mēs atceramies, ko paveicām iepriekšējās sezonas izskaņā un meklējam pareizo ceļu, lai to vēlreiz atkārtotu. Ja mums nāksies palikt lejpus svītras, mēs tur paliksim ar cīņu. Mums jāspēlē tā, it kā vairs nebūtu ko zaudēt. Tāpēc, ka šādi spēlējot, mums izdodas parādīt savu labāko spēli,” trešais rezultatīvākais “Sabres” uzbrucējs Dilans Kozens optimistiski meklē receptes, kā izglābt sezonu.
Ziemeļamerikas hokeja apskatnieki spriež, ka komandas galvenā trenera Tonija Granato ieceres un pasniegtās treniņstundas beidzot sāk nest reālu rezultātu. “Nezinu, vai matemātika kādreiz spēlējusi pret mums, bet matemātika ir tāda, ka regulārajā sezonā jūs spēlējat 82 spēles. Katru vakaru komandas uzvar un zaudē. Mums vienkārši jāpaliek fokusā un jāizmanto katrs moments,” uzskata Granato.
“Sabres” komandā talanta netrūkst. Pirms gada, uzvarot deviņas no regulārās sezonas pēdējām 12 spēlēm, “Sabres” palika divu punktu attālumā no izslēgšanas spēlēm. Šķita, ka ar šo pašu, tikai par gadu nobriedušāku, sastāvu tā varētu būt stabila izslēgšanas spēļu dalībniece. Tomēr neskaidrības ar pirmā vārtsarga pozīciju, savainojumi un kopā nestabilā spēle sezonas ievadā atkal nostādījusi neapskaužamā situācijā.
Kopš gadu mijas “Sabres” punktus krāj izslēgšanas spēļu komandu grafikā. Ja pirms gada “Sabres” spīdēja ar talantu uzbrukumā, tad tagad tā ir pietiekami disciplinēta komanda, kuras panākumu pamatā ir izcila 25 gadus vecā somu vārtsarga Ukko Pekas Lūkonena spēle. Kopš gadu mijas viņam četras reizes izdevies nosargāt vārtus neieņemtus, turklāt 25 no 26 spēlēm viņš nav ielaidis vairāk par trīs ripām. Tikai otro pilno NHL sezonu aizvadošais Lūkonens ir ceturtais labākais NHL vārtsargs vidēji ielaisto ripu ziņā un devītais labākais pēc atvairīto metienu procentiem. Tās ir nianses, kas liek “Sabres” sezonas izskaņai pasekot īpaši un atstāt atklātu jautājumu – vai joprojām azartiskā un talantīgā “Sabres” komanda labos senu NHL rekordu un Girgensons pirmo reizi karjerā cīnīsies par Stenlija kausu?
