Paralimpiskajās spēlēs varētu startēt pat 300 Krievijas sportistu, bet ir būtiska nianse
Nākamā gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs varētu piedalīties līdz pat 300 Krievijas sportistu pēc tam, kad viņiem tika dota zaļā gaisma piedalīties kā neitrālajiem atlētiem, tomēr parādījies ticams scenārijs, ka patiesībā varētu nebūt neviena, vēsta olimpisko kustību aprakstošais izdevums “Inside the Games”.
Krievijas Paralimpiskās komitejas (RPK) prezidents Pāvels Rožkovs ir atzinis, ka šis skaitlis (300) varētu samazināties līdz nullei, ja Krievijas sportistiem tiks prasīts parakstīt jebkāda veida deklarāciju, kas nosoda karu Ukrainā.
Pagājušajā nedēļā Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) Ģenerālā asambleja Bahreinas galvaspilsētā Manāmā nobalsoja par Krievijas un Baltkrievijas nacionālo paralimpisko komiteju (NPC) daļēju atjaunošanu. Šo lēmumu plaši nosodīja vairākas valstis (tostarp Latvija), kas iepriekš bija nobalsojušas par pilnīgu Krievijas un Baltkrievijas diskvalifikāciju, kas tām liegtu jebkādā formā piedalīties 2024. gada paralimpiskajās spēlēs. Bahreinā notikušais balsojums neviļus ieviesa arī bažas par nākamnedēļ Indijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Ģenerālās asamblejas iznākumu, kurā līdzīgs balsojums tiks veikts arī par agresorvalstu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs.
IPC tagad gatavojas sastādīt vairākus protokolus, lai sportistiem ļautu piedalīties sacensībās, un tajos varētu iekļaut publisku deklarāciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un aizliegumu visiem sportistiem, kuri ir tiesīgi piedalīties paraolimpiskajās spēlēs, piedalīties karadarbības dēļ.
"Uz paralimpiskajām spēlēm varētu nokļūt aptuveni 300 cilvēku," Rožkovs sacīja Krievijas oficiālajai valsts ziņu aģentūrai TASS. "Mēs ceram, ka paralimpiskās federācijas ļaus mūsu sportistiem piedalīties sacensībās, lai viņi varētu tikt atlasīti. Kritēriji ir vispārīgi, [IPC] izpildkomiteja tuvākajā laikā to visu formulēs skaidrāk."
Rožkovs apgalvoja, ka daļēja atstādināšana tika piemērota tāpēc, ka viņa organizācija nodarbojas ar karā Ukrainā ievainoto karavīru rehabilitāciju. "Deklarāciju jautājums [IPC] netika apspriests," Rožkovs sacīja TASS. "Vairākas olimpiskās federācijas, kas rīko sacensības paralimpiešu vidū, pieprasīja, lai mūsu sportisti sacensību laikā Eiropā parakstītu deklarācijas. Ja tā notiks, mūsu sportisti nekur nebrauks."
Krievija nav piedalījusies paraolimpiskajās spēlēs zem sava karoga kopš 2014. gada Soču ziemas paralimpiskajām spēlēm, kurās tika konstatēta valsts atbalstīta dopinga programma. Viņiem tika aizliegts piedalīties 2016. gada vasaras paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, bet 2018. gada Phjončhanas un 2020. gada Tokijas paralimpiskajās spēlēs viņi sacentās zem neitrāla karoga.
Pagājušā gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā viņiem bija paredzēts startēt kā "Krievijas Paralimpiskajai komitejai", taču viņiem tika liegts piedalīties pēc tam, kad vairākas valstis draudēja boikotēt šo pasākumu pēc tam, kad astoņas dienas pirms tā sākuma, ignorējot vispārpieņemto olimpisko pamieru, diktators Vladimirs Putins uzsāka militāru iebrukumu Ukrainai.
Rožkovs izceļ, ka citu reģionu valstis IPC ģenerālajā asamblejā beidzot nostājās pret Eiropas vairākuma viedokli. "Pirmo reizi daudzu valstu, galvenokārt Latīņamerikas, Āzijas un Āfrikas, pārstāvji atklāti nepiekrita IPC nostājai," viņš sacīja Krievijas valsts ziņu aģentūrai “RIA Novosti”. "Tas ir galvenais sasniegums.”
Pēc balsojuma ātri vien izplatījās informācija, ka Krievija savu atbalstītāju skaitu ir nopelnījusi sarunu gaiteņos, apsolot vairāk finansiālā un nodrošinājuma ziņā trūcīgām valstīm palīdzību,
Tikmēr Rožkovs apgalvo, ka IPC izdarījusi spiedienu uz valstīm, lai Krievijai tiktu liegta iespēja Parīzē 2024. gadā startēt zem sava karoga. "Otrajā balsojumā, iespējams, mēs būtu uzvarējuši, ja IPC to būtu sarīkojis uzreiz," viņš teica. "Bet viņi ir pieredzējuši, viņi noorganizēja pusotras stundas pārtraukumu, kā es saprotu, viņi ar kādu runāja, uz kādu izdarīja spiedienu, tāpēc otrais balsojums bija pret mums.”
Jauns.lv jau vēstīja, kaut arī Krievija jau ilgāk nekā pusotru gadu karo Ukrainā, 74 IPC dalībvalstis nobalsoja par Krievijas sportistu dalību spēlēs, 65 balsoja pret, un 13 valstis atturējās.
Citā balsojumā 90 delegāti nobalsoja par Krievijas Paralimpiskās komitejas daļēju diskvalifikāciju, 56 bija pret, bet seši atturējās. Daļējas diskvalifikācijas dēļ Krievija zaudē visas IPC dalības tiesības, tomēr tās sportisti ir tiesīgi piedalīties 2024.gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs kā individuāli atlēti neitrālā sportista statusā.
Vēlāk balsojumā par Baltkrievijas Paralimpiskās komitejas pilnīgu diskvalifikāciju 74 bija pret, 56 par un 15 atturējās. Balsojumā par daļēju diskvalifikāciju 79 bija par, 57 pret un deviņi atturējās.
Krievijas iebrukums sākās dažas dienas pirms 2022. gada Ziemas paralimpiskajām spēlēm Pekinā, no kurām spēļu atklāšanas ceremonijas priekšvakarā Krievija un Baltkrievija tika izslēgtas.
