Vai Fudzi kalns latviešu riteņbraucējiem būs par augstu?

Šosejas riteņbraukšanā var iezīmēt favorītu loku, tomēr tās ir vienas no neprognozējamākajām olimpiādes sacīkstēm ar visdažādākajiem iespējamajiem sižeta pavērsieniem. Latvija, protams, cer uz Toma Skujiņa un Krista Neilanda sadarbību, kura kādam no viņiem ļautu iesaistīties cīņā par augstākajām vietām. Iespēja, ka kāds no mūsējiem finišā būs starp trīs pirmajiem, nav īpaši liela. Ne tikai lielās konkurences, bet arī sarežģītās trases konfigurācijas dēļ, kura no sportistiem prasīs ikdienas velobraucējam neaptveramu jaudu un spēku. Par favorītiem šoreiz tiek uzskatīti kalnu speciālisti.

234 kilometrus garajā distancē sportistiem būs jāpieveic 4865 augstuma metri, būs pieci stāvāki kāpumi. Šī tiek uzskatīta par visu laiku grūtāko olimpiskās šosejas riteņbraukšanas distanci. Garākais būs kāpums pie Fudzi kalna starp distances 125. un 139. kilometru, kur vidējā stāvuma pakāpe būs 6 procenti. Tiek prognozēts, ka tur sāksies pirmie nopietnie uzbrukumi un mēģinājumi aizbraukt no grupas, lai gan tādas iespējas būs arī agrāk. Tomēr par izšķirošo tiek uzskatīta Mikuni kalnu pāreja, kuru sportisti sasniegs 201. kilometrā. 6,8 kilometrus garais kāpums ar 10% vidējo stāvuma pakāpi būs vieta, kur, visticamāk, izšķirsies olimpisko medaļu liktenis. Vairākos trases apskatos ceļš uz Mikumi pāreju tiek dēvēts par braucienu pret sienu, turklāt papildus izaicinājums ir lielais karstums un mitrums. Pēc tā atliks vien 30 kilometrus garš un diezgan bīstams nobrauciens.

Riteņbraukšanas apskatnieki prognozē ļoti nervozu sacīksti, kura būtiski atšķirsies no ikdienas profesionāļu cīņām. Piemēram, “Tour de France” katrā komandā ir pa astoņiem braucējiem, vadošās komandas spēj kontrolēt peletonu gandrīz visu sacīksti. Šeit “pilnākajā” komandās (tādas būs Francijai, Itālijai, Beļģijai, Kolumbijai, Spānijai un Nīderlandei) būs tikai pa pieciem braucējiem. Austrālijai, Dānijai, Lielbritānijai, Vācijai, Norvēģijai, Slovēnijai un Šveicei būs pa četriem braucējiem; Austrijai, Kanādai, Čehijai, Kazahstānai, Polijai, DĀR un Krievijas olimpiskajai komandai pa trīs. Latviju pārstāvēs divi sportisti, atbilstoši mūsu valsts vietai UCI ranga tabulā un piešķirtajai dalībnieku kvotai. Vēl viena atšķirība, ka komandām trasē nebūs rācijas, tas radīs papildus nervozitāti un iespējas dažādiem negaidītiem pavērsieniem.

Par sacensību favorītiem tiek uzskatīti slovēņi - “Tour de France”uzvarētājs Tadejs Pogočars un Primošs Rogličs. Viņiem būs tikai divi palīgi, ar ko var nepietikt cīņā pret komandām ar pieciem braucējiem. Starp galvenajiem konkurentiem jāmin beļģis Vouts van Ārts, kalnu speciālists no Ekvadoras Ričards Karapazs, nīderlandietis Bauke Mollema, spānis Alehandro Valverde, šveicietis Marks Hirši. Šo sarakstu varētu vēl turpināt, tomēr sacīkstes atslēgas moments būs Mikuni kalns un situācija peletonā pirms tā iekarošanas.

Toms Skujiņš un Krists Neilands uz olimpiādi devušies labā sportiskajā formā un ir gatavi “ieķerties” savā iespējā. Skujiņš labi nobrauca “Tour de France”, vienreiz bija labāko desmitniekā un iepriekšējās sezonās pēc lielās tūres parasti bija labā sportiskajā formā. Neilands labi sevi parādīja pēdējās sacensībās Itālijā.

Ja nebūtu šī pēdējā Mikuni kalnu pāreja, tad par pārējo trases daļu varētu teikt, ka tā ir ļoti parocīga Skujiņam. Viņš varētu būt starp uzbrucējiem gan pirmajos kāpumos, gan Fudzi kalnā, tomēr Mikuni pāreja varētu būt vieta, kur labākie kalnu braucēji uzbrauks krietni ātrāk. Mūsu sportistu ideālais sacensību scenārijs būtu nokļūt kādā bēgļu grupā, kas Mizuni kalna pakāji sasniedz kādā atrāvienā ar būtisku handikapu pār galvenajiem favorītiem. Šāda iespēja gan nav liela, taču mūsējiem būs jāķeras pie katra salmiņa un jāmēģina sarunāt kopīga darba darītājus starp konkurentiem.

Viena no riteņbraukšanas jaunajām zvaigznēm belģis Remko Evenpūls šo Tokijas trasi salīdzinājis ar Sansevastjanas klasikas trasi Spānijas ziemeļos. Pirms pāris gadiem Evenpūls tur uzvarēja, bet līdz pēdējam kalnam kopā ar viņu no pārējiem bija aizmucis arī Skujiņš. Tas vēlreiz apliecina runas, ka, trāpot pareizajā brīdī pareizajā vietā, iespēja cīnīties par augstām vietām būs arī latviešiem. Latvijas Riteņbraukšanas sagatavotajā pirmsstarta informācijā tiek uzsvērts, ka iekļūšana labāko desmitniekā jau būtu liels panākums.

Sacensību starts sestdien gaidāms pulksten 5 pēc Latvijas laika, LTV7 tiešraide no pulksten 6.25, bet izšķirošie notikumi varētu sākties jau pēc pulksten 9.