LOK veikusi funkciju auditu un apņēmusies radīt vienotu Latvijas sporta sistēmu
Nepilnu četru mēnešu laikā Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) veikts funkciju audits, kas ļāvis saprast, ka Latvijas sportā akūti nepieciešama vienota sistēma, lai efektīvāk apjaustu pieejamo finansējumu, sarunā ar laikrakstu "Diena" sacīja LOK vadītājs Žoržs Tikmers un ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.
Jau pagājušas 100 dienas kopš LOK prezidenta amatā redzams Tikmers. Tikpat ilgi pienākumus veic arī jaunais Lejnieks.
Abas amatpersonas intervijā laikrakstam stāstīja, ka pirmajos mēnešos paveiktais ir tikai sākums no tā, kas solīts jau pirmsvēlēšanu kampaņā. Jau sākti LOK inventarizācijas un funkciju audita darbi, bet plānā ir vēl lērums.
"Aizvadītajās simt dienās no vārdiem mēs esam pārgājuši pie darbiem," turpina stāstīt Tikmers. "Tas skar pašu LOK, Latvijas Olimpiešu sociālo fondu (LOSF), Latvijas Olimpisko vienību (LOV), kur LOK ar 59% daļu ir galvenais akcionārs, un olimpisko centru sistēmu, kur LOK ir kapitāla daļas 65 miljonu eiro apmērā."
Lejnieks piebilda, ka organizācijā nenotiek revolūcija, bet gan evolūcija. Šī iemesla dēļ mainījies arī LOK komandas sastāvs. Iepriekš LOK strādāja 11 darbinieki, no kuriem stratēģiskus lēmumus pieņēma vien četri, bet šobrīd izveidotas 12 komisijas un apakškomisijas, kuru darbā iesaistīti 70 sporta federāciju un izpildkomiteju pārstāvji.
Tikmers uzsvēra, ka komisijas nepulcējas vienkopus, lai tikai padiskutētu. Šajā laikā paveikti arī konkrēti darbi.
"Juridiskā komisija šobrīd ir izstrādājusi uzmetumu uzlabojumiem vai papildinājumiem LOK statūtos, apkopojot virkni priekšlikumu. Tostarp mans ierosinājums bija LOK statūtos paredzēt normu, kas ierobežotu prezidenta atrašanos LOK vadībā vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, es esmu gandarīts, ka šo un citus priekšlikumus Juridiskā komisija ir novērtējusi un atbalstījusi," norāda LOK prezidents.
"Statūtu grozījumi tiks virzīti pieņemšanai LOK Ģenerālajā asamblejā nākamā gada martā. Līdzīgi ar aktuāliem jautājumiem strādā arī citas komisijas un apakškomisijas. Piemēram, Olimpisko centru un infrastruktūras apakškomisija, ko vada Vējoņa kungs, izskatīja auditorfirmas "Ernst&Young" ieteikumus par olimpisko centru sistēmas pārvaldības uzlabošanu."
"Tāpat mums ir ļoti aktīvi strādājusi arī Ziemas sporta veidu apakškomisija Kola kunga vadībā, ir sanākusi uz vairākām sēdēm Finanšu komisija, Ētikas komisija u. c."
LOK arī izdevies izstrādāt ļoti būtisku dokumentu, kurā skaidri pausti nākamās desmitgades plāni - "LOK Vīzija 2030". Tikmers uzsvēra, ka šāds dokuments ir pagrieziena punkts LOK domāšanā, kas iepriekš vairāk bija vērsta uz sasniegumiem sportā un olimpiskajām godalgām. Turpmāk galvenā prioritāte būs "olimpiskā kustība un sabiedrība, kura ir vesela, motivēta nodarboties ar sportu, kā rezultātā arī rodas iespējas talantīgiem jauniešiem attīstīt savas spējas, jau domājot par olimpiskajām spēlēm."
"Vīzijā nodalīti divi darba virzieni. Pirmais ir ļoti zināms, tuvs visiem sporta ekspertiem - dalība olimpiskajās spēlēs un tajās izcīnītās medaļas. Bet šeit ir akcenta maiņa uz to, ka būtisks elements ir olimpiskā kustība un sabiedrība," skaidro Tikmers. "Prioritāte - desmit gadu laikā mainīt situāciju Latvijā, ka ar fiziskām aktivitātēm vismaz reizi nedēļā varētu nodarboties katrs otrais no Latvijā dzīvojošajiem."
"Pamatā šī stratēģija ir orientēta nevis uz sporta dzīves senioriem vai sporta profesionāļiem, bet gan domājot par jauno paaudzi un iesaistot to ar interesantām metodēm un līdzekļiem."
Gadījumā, ja vīziju izdosies īstenot, Tikmers pauda cerību par 50 sportistu Latvijas olimpisko komandu turpmākajos gados. To gan nebūs viegli paveikt, jo kopš 2014. līdz 2018.gadam personu īpatsvars, kas vispār nenodarbojas ar sportu, pieaudzis par 17 procentu punktiem.
Tāpat Tikmers un Lejnieks skaidroja situāciju ap LOSF. Oktobrī nolemts, ka LOSF pabalstu izmaksas funkciju LOV sportistiem un viņu treneriem nodos LOK. Pēcāk pavīdēja runas par fonda likvidēšanu vai līdzekļu pārdali citiem nolūkiem, taču Lejnieks norādīja, ka atbalsts olimpiešiem nekur nezudīs, tieši pretēji, tas kļūs vēl lielāks.
"Mūsu sākotnējā ideja bija rūpes par sporta senioriem un pašreiz arī par aktīvajiem sportistiem un treneriem ņemt savā aprūpē. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus, kas dotu iespēju attīstīt pakalpojumu, tostarp, lai sporta veterāniem nodrošinātu veselības apdrošināšanu, sistemātiski arī transporta pakalpojumus. Līdz šim 15-20 bijušajiem sportistiem šāda, teiksim tā, ekstra ir, bet pārējiem - kādiem 140 senioriem - tā nebija pieejama," norāda ģenerālsekretārs.
"Šim plānam īsti nepiekrita, līdz ar to LOSF statuss saglabājas, kāds bija, viņi turpinās rūpēties par senioriem, bet mēs ar 1.jūliju pārņemsim sociālajam fondam neraksturīgās rūpes par aktīvajiem sportistiem un treneriem."
Tāpat nākotnē plānots izveidot sistēmu, kas paredz, ka sportistiem visi ar finansējumu saistītie jautājumi ir jārisina sava sporta veida federācijā, bet tā pēc tam sastrādājas ar LOK.
"Esošo sistēmu mēs gribam vienkāršot uz: sportists-federācija-LOK," atklāj Lejnieks, uzsverot, ka nākotnē arī LOV funkcijas būs krietni plašākas, jo plānots dažāda spektra pakalpojumus piedāvāt arī labākajiem sportistiem un neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka LOK no valsts budžeta prasa 9,95 miljonus eiro. LOK ir sagatavojusi un iesniegusi pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirt līdzekļus valsts budžeta apakšprogrammā "Augstas klases sasniegumu sports" 2021.gadam.
Tajā tiek paredzēta dotācija LOSF 2,77 miljonu eiro apmērā un LOV 1,85 miljonu eiro apmērā, bet LOK programmām un to pasākumiem tiek prasīti 4,972 miljoni eiro. Tāpat LOK ir sagatavojusi un iesniegusi pieprasījumu IZM apakšprogrammā "Sporta federācijas un sporta pasākumi" piešķirt 361 000 eiro.
LOK informē, ka 2021.gadā organizācija plāno piesaistīt vairāk kā miljonu eiro no saviem sadarbības partneriem un olimpiskās solidaritātes programmām.
