Covid-19 atceļ Krištopāna debiju Parīzes superklubā

“Divas dienas pirms spēles abas komandas nodeva Covid-19 testus un šoreiz izrādījās, ka ungāru komandā ir vairāki pozitīvi iznākumi, mums – viens. Tā mēs uz Ungāriju nemaz neaizlidojām, lai gan līgumreisa lidmašīna jau bija sagatavota. Sportam šī būs sarežģīta sezona un būs jāpriecājas, ja vispār varēsim spēlēt,” sarunā ar Jauns.lv par negaidīto pavērsienu stāsta Dainis Krištopāns.

- EHF Čempionu līgas noteikumi testus paredz pirms katras spēles?

- Jābūt negatīvam testam, kurš nav vecāks par 72 stundām. Mums vēl notiek arī ikdienas pārbaudes, faktiski pārbaudīti tiekam divas trīs reizes nedēļā. Tā aizvakar nodevām testu pirms paredzētās spēles Ungārijā, vakar ierasto iknedēļas testu. Tagad viens inficētais spēlētājs ir nolikts malā, pārējiem testi bija negatīvi, turpinām treniņus un gatavojamies nākamajai spēlei. Dzirdēju, ka Šegedas komandai pēc Ungārijas noteikumiem 14 dienas būs jāpavada karantīnā. Šajā ziņā Francijā noteikumi ir vieglāki – saslimušie nevar piedalīties komandas darbā, pārējie turpina treniņus un spēles. Paši saprotam, kāds pašlaik ir laiks un esam atbildīgi, lai neiegāztu komandu un arī sevi. Cenšamies izvairīties no masu pasākumiem, citu ierobežojumu nav. Aiziet uz veikalu vai vakariņās uz restorānu – tas ir normāli. Sabiedriskās vietās ir jāvalkā sejas maska, tas arī ir vienīgais obligātais noteikums.

- Kā esi iedzīvojies Parīzē?

- Domāju, kā nu būs, jo tik lielā pilsētā līdz šim biju tikai kā pretinieku komandas spelētājs. Ir forši, man ir iepaticies! Ir daudz izklaides iespēju, tikai laiks to izbaudīšanai nav piemērots un pagaidām neko daudz vairāk par mājām, lielveikalu un sporta zāli neesmu redzējis. Klubs piešķīra dzīvokli rajonā netālu no Eifeļa torņa, kaimiņos ir vēl vairāki komandas biedri. Piešķīra mašīnu, bet ar to pārvietojos tikai brīvajā laikā. Mazliet bail no Parīzes sastrēgumiem, ļoti negribētos nokavēt treniņus, treneris šajā ziņā ir stingrs. Ikdienā vairāk pārvietojos ar metro – pa devīto līniju līdz zālei ir tikai 20 minūtes. Pašlaik Parīzē esmu palicis viens – mums ģimenē ar Dominiku pēc piecām vai sešām nedēļām gaidāms pirmdzimtais. Puika. Lai nebūtu problēmu ar dokumentiem un kādas aizķeršanās pandēmijas dēļ, Dominika atgriezās mājās Slovākijā. Pēc tam brauks atpakaļ. Tā ka šis gads man ir patīkamām emocijām piepildīts.

- Arī tik zvaigžņotā komandā, šķiet, neesi bijis?

- Dānis Mikels Hansens, Luka Karabatičs ir handbola leģendas, tomēr nevar teikt, ka Parīzē ir tikai superzvaigznes. Jā, augstas klases spelētāji. Vasarā komandā bija lielas pārmaiņas – septiņi spēlētāji ir prom, seši atnākuši. Manuprāt, mums būs jauna un ļoti elastīga komanda, kas var spēlēt daudzveidīgu handbolu. Ir mazliet citi spelētāji, salīdzinot ar PSG iepriekšējo sastāvu, ir ļoti daudzas lietas, kas jāattīsta un kam vajadzīgs laiks. Sezonas sākums var nebūt ideāls, taču tas neatceļ faktu, ka mums jāuzvar katru spēli. Centīsimies.

- Pie pašreizējās PSG trenera spāņa Raula Gonsalesa pirms diviem gadiem spēlēji Skopjē un atzini, ka tieši tur sāki saprast lielo handbolu. Droši vien viņa prasības tagad izproti daudz labāk?

- Es viņu saprotu pēc žestiem, nemaz nevajag mācīties franču valodu. Būs jāmācās, jo darba valoda te ir franču un tikai man atsevišķas nianses tiek paskaidrotas angliski. Plānoju, ka pēc ierašanās Parīzē ņemšu valodas privātstundas, bet pandēmijas dēļ tas vēl nenotika. Līdz šim vairāk esmu spēlējis pa slāvu valodas valstīm, tās man pašas lipa klāt. Franču valoda pašmācības ceļā šķiet pārāk sarežģīta. Ingars Dude (Latvijas izlases kapteinis, kurš spēlē Limožas komandā – aut.) mierināja, ka viņš divos gadus neko neesot sapratis.

Par treneri Gonsalesu – pie viņa es sāku apgūt to lielo un pareizo handbolu, zinu viņa sistēmas un šajā ziņā man ir vieglāk. Daudzas lietas palikušas līdzīgas kā “Vardar” laikos. Atceros, cik smagi man pie viņa gāja pirmajā pusgadā, kad gribēju atmest visam ar roku. Tagad redzu, ka tikpat smagi iet dažiem jaunajiem spēlētājiem, kuri Parīzē spēlēs pirmo gadu.

- PSG ir viens no bagātakajiem Eiropas handbola klubiem, vai to jūt arī ikdienā?

- Ja salīdzinām ar to pašu Skopji, tad te ir vecāka sporta zāle, taču ir piesaistītas dažādas tehnoloģijas, ir daudzi fiziskās kondīcijas treneri un fizioterapeiti. Katrā treniņā spēlētājiem tiek pievienoti čipi, visa informācijas par paveikto un ķermeņa rādītājiem tiek apstrādāta un kopā ar video komandu analizēta. Interesanti, tomēr niansēs necenšos ielīst. Ja būs kāda problēma, tur cilvēku pietiks, lai man par to paziņotu.

- Ko rādīja pārbaudes spēles? Tava labā ārējā spēlētāja pozīcija laikam jau ir granītā kalta?

- PSG pamatu pamats ir trīs spēlētāji – Hansens, Karabatičs un Remilī. Bija četras pārbaudes spēles un ļoti daudz dažādas rotācijas. Manā pozīcijā spēlē arī Remilī, taču viņš spēlēja arī kā saspēles vadītājs un tad laukumā vienlaicīgi bija pat trīs kreiļi. Arī man sanāca epizodiski uzspēlēt līnijā, bet tas bija izņēmums – komandas biedriem bija mikrotraumas un kādam tur vienkārši bija jāspēlē. Handbols pēdējā desmitgadē ir ļoti attīstījies, temps kļuvis daudz ātrāks un tagad vairs nevar runāt par pamatsasastāvu un rezervistiem. No zvana līdz zvanam pašlaik sezonu neizturēs neviens. Soli priekšā būs komandas, kurām ir plašas rotācijas iespejas. Parīzei tādas ir.

- Par Parīzes kluba ambīcijām jautājumu nav – beidzot jāuzvar Čempionu līgā!

- Skatoties komandas sastāvu uz papīra – jā, citi mērķi nemaz nedrīkst būt. Taču tas ir sports un uzvarēt grib arī citi. Parīze pēdējo piecu Čempionu līgas sezonu laikā četras reizes sasniedza četru komandu finālturnīru, taču uzvarējusi vēl nav ne reizi. Ambīciju ziņa viss ir skaidrs, taču apsolīt tagad kausu nebūtu prāta darbs. Jādomā par katru nākamo spēli, jāiet soli pa solim. Francijas čempionātā būsim favorīti, taču arī tur ir labas komandas Nantē un Monpeljē, vismaz pieci klubi kādā atsevišķā mačā noteikti var iekost. Jau pārbaudes spēlēs izbaudīju, ka Francijā spēlē rupjāku, asāku handbolu. Tiesneši atļauj, nesviljp sīkus pārkāpumus un skatītājiem tas ir interesanti.

- Vai Parīzes publiku atceries?

- Sanācis tā, ka pret PSG esmu spēlējis tikai neitrālā laukumā, arī Čempionu līgas finālturnīrā. Tā ka Parīzes publika man būs kaut kas jauns.

Nākamā spēlē Parīzes komandai paredzēta 23. septembrī, kad savā laukumā EHF Čempionu līgā jāuzņem Vācijas “Flensburg-Handewitt”, nākamās nedēļas nogalē sāksies arī Francijas čempionāts.

EHF Čempionu līgas pirmajā posmā vairs nav dalījuma stiprākajā un otrajā grupā. 2020./2021. gada sezonā piedalās tikai 16 komandas, kas pirmajā posmā sadalītas divos astotniekos. PSG spēlēs vienā grupā ar “Flensburg-Handewitt”(Vācija), Skopjes “Vardar” (Ziemeļmaķedonija), Ķelces “Vice” (Polija), “Elverum Handball” (Norvēģija), Brestas “Meshkov” (Baltkrievija), Šegedas “MOL-Pick” (Ungārija) un “FC Porto” (Portugāle).

Pēc divu apļu turnīra pirmo divu vietu ieguvēji iekļūs ceturtdaļfinālā, bet trešās līdz sestās vietas ieguvēji izslēgšanas spēles sāks ar astotdaļfinālu.

Krištopāns līgumu ar Parīzes klubu parakstīja vēl pirms iepriekšējās sezonas, kad uz turieni no Skopjes “Vardar” devās treneris Gonsaless. Pagājušo sezonu ludzānietis sāka Skopjes “Vardar” komandā, ar kuru 2019. gada pavasarī triumfēja Čempionu līgā, ar 94 vārtiem kļuva pa tās sezonas otro rezultatīvāko spēlētāju un tika atzīts par labāko savā pozīcijā. Pagājušajā rudenī Skopjē vairs nebija tāda rocība un sezonas vidū nauda aptrūkās pavisam, Krištopāns pārcēlās uz Berlīnes “Fuchse”, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ sezona palika nepabeigta.