Vēlēšanu komiteja apstiprina vienu kandidatūru un lemšanu par trim citām novirza LFF
Atkārtoti izskatot sešu kandidātu pieteikumus dalībai 2020. gada Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresā paredzētajās LFF valdes vēlēšanās, LFF Vēlēšanu komiteja apstiprinājusi vienu kandidatūru un divas noraidījusi. Trīs citu kandidatūru atbilstības novērtēšanu LFF Vēlēšanu komiteja novirzījusi federācijai jeb tās valdei pašreizējā sastāvā.
Saskaņā ar LFF statūtiem visus ar vēlēšanu kandidātu atbilstību dalībai vēlēšanās saistītos jautājumus izskata šim mērķim izveidotā neatkarīgā institūcija – LFF Vēlēšanu komiteja, kas ieviesta līdz ar pērn apstiprināto LFF statūtu jauno redakciju un kuras sastāvs ir LFF biedru apstiprināts. Vēlēšanu komiteja sākotnēji pārbaudīja, vai visi LFF valdes amatu kandidātu pieteikumi atbilst LFF statūtiem - vai nepastāv interešu konflikti, vai kandidāts ir politiski nozīmīga persona u.c. -, kā arī izskatīja, vai katram valdes amatu kandidātam ir nepieciešamais 10% LFF biedru atbalsts kandidatūras izvirzīšanai.
Ja kandidāts nebija izpildījis atbilstības kritērijus, kandidātam tika piešķirtas divas dienas iesniegt iztrūkstošo informāciju. Tomēr Vēlēšanu komiteja uzskatīja, ka 10% LFF biedru atbalsta neesamība nevar būt par trūkumu, kuru iespējams novērst, piemēram, iesniedzot vēl kāda biedra atbalstu apliecinošu dokumentu, kas izteikts pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa 25. martā.
Seši LFF valdes amatu kandidāti, kuriem tika konstatētas dažādas neatbilstības attiecībā uz biedru atbalstu, piemēram, atbalstu sniedza persona, kura nav LFF biedrs, biedri izteikuši atbalstu vairākiem viena amata kandidātiem, un attiecīgi šī biedra atbalsts netiek ņemts vērā attiecībā uz visiem kandidātiem, kuriem šis biedrs izteicis atbalstu, kā arī biedru vārdā parakstījušās personas, kurām nav tādu tiesību, statūtos paredzētajā kārtībā vērsās LFF Apelāciju komisijā. Tā nolēma atcelt šos sešus Vēlēšanu komitejas lēmumus un noteikt kandidātiem divu dienu termiņu trūkumu novēršanai, lai Vēlēšanu komiteja par šiem kandidātiem varētu lemt atkārtoti.
Pēc atkārtotas kandidātu atbilstības izvērtēšanas LFF Vēlēšanu komiteja secinājusi sekojošo:
• VALDES LOCEKĻA KANDIDĀTS JĀNIS APSE
Konstatēts, ka Vēlēšanu komitejai nebija pieejami visi jau sākotnēji līdz 25. martam LFF administrācijā iesniegtie LFF biedru apliecinājumi. Pēc to izvērtēšanas Vēlēšanu komiteja apstiprina J. Apses kandidatūru uz LFF valdes locekļa amatu.
• VICEPREZIDENTA KANDIDĀTS VLADIMIRS ŠTEINBERGS
• VALDES LOCEKĻA KANDIDĀTS ANASTASIJA KUČINSKA
Vēlēšanu komiteja konstatē, ka atsevišķi LFF biedri ir izteikuši atbalstu vairākiem attiecīgā amata kandidātiem, kas atbilstoši statūtos noteiktajam anulē šī biedra sniegto atbalstu. Vēlēšanu komiteja uzskata, ka uz lēmuma pieņemšanas brīdi nav pamata pārbaudīt biedru atbalsta dokumentus, kuri iesniegti pēc minētā 25. marta termiņa, jo saskaņā ar LFF statūtiem tas ir valdes amatu kandidātu pienākums pārliecināties, ka pieteikums atbilst visiem statūtu noteikumiem, tostarp ir iesniegti visi biedru atbalstu kandidātam apliecinošie dokumenti. Vēlēšanu komitejas ieskatā tādu atbalsta dokumentu pieņemšana nav pieļaujama, jo tā var radīt situācijas, kurās jau esošiem valdes amatu kandidātiem, kuru kandidatūras ir apstiprinātas, pēc termiņa iesniegtu atbalsta dokumentu pieņemšana var radīt biedru atbalsta minimālā sliekšņa pārkāpumu, jo, kā zināms, ja biedrs atbalsta vairāk nekā vienu attiecīgā valdes amata kandidātu, šī biedra atbalsts netiek ņemts vērā. Tādējādi Vēlēšanu komiteja pieņem lēmumu atteikt apstiprināt šos valdes amatu kandidātus.
LFF Vēlēšanu komitejas atteikumi dalībai vēlēšanās ir pārsūdzami LFF statūtos noteiktajā kārtībā trīs dienu laikā no lēmuma paziņošanas 6. maijā.
• PREZIDENTA KANDIDĀTS SANDIS ĢIRĢENS
• VALDES LOCEKĻA KANDIDĀTS GUNTARS INDRIKSONS
• VALDES LOCEKĻA KANDIDĀTS JĀNIS ENGELIS
Izvērtējot sākotnēji iesniegtos dokumentus un papildus iesniegtos apliecinājumus, Vēlēšanu komiteja lemj, ka tā nevar ne apstiprināt, ne atteikt šīs kandidatūras, jo atbilstoši LFF statūtiem katram LFF biedram pašam ir pienākums informēt par tādu amatpersonu vai paraksttiesīgo personu izmaiņām, kuras ir tiesīgas slēgt juridiski saistošus līgumus ar trešajām pusēm. Atbalsta izteikšana valdes amata kandidātam uzskatāma par juridiski saistošu darbību, jo tā rada tiesiskas sekas gan attiecībā uz atbalstu saņemošo kandidātu, gan citiem kandidātiem. Pārbaude, vai pilnvarojums pastāvēja spēkā uz atbalsta izteikšanas brīdi, atbilstoši vēlēšanu kodeksa noteikumiem nav Vēlēšanu komitejas kompetencē, tāpēc tā uzskata, ka tikai LFF var lemt par attiecīgā kandidāta apstiprināšanu, ievērojot LFF statūtos noteiktajā kārtībā sniegtās ziņas par paraksttiesīgajām personām.
Kā akcentē Vēlēšanu komiteja, būtiskākā atšķirība starp valdes amatu kandidātiem, kuru kandidatūras atteikts apstiprināt, un tiem, kuru atbalsta izteikušo biedru paraksttiesīgo personu konstatācija nodota LFF, ir tā, ka pirmie pēc neatbilstoša atbalsta skaita konstatācijas iesniedza jaunus, līdz pieteikumu izvērtēšanai neredzētus atbalsta dokumentus, kas saskaņā ar LFF statūtu noteikumiem nav pieļaujams. Savukārt otro atbalsta dokumentus ir parakstījušas personas, kuru paraksttiesīguma uzskaiti ved LFF.
LFF administrācija pēc iepazīšanās ar Vēlēšanu komitejas pieņemto lēmumu ne apstiprināt, ne atteikt trīs minētās kandidatūras jautājumu virza izskatīšanai nākamajā LFF valdes sēdē, lai lemtu par iespējamo rīcību. LFF respektē Vēlēšanu komitejas kā neatkarīgas institūcijas, kas praksē kā pirmā piemēro jaunos statūtus un vēlēšanu kodeksu, pieņemtos lēmumus un apņemas esošajā situācijā izdarīt visu savā kompetencē esošo.