foto: LETA
LFF valdes locekļi izsaka neuzticību Kasparam Gorkšam
Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs.
Futbols
2019. gada 3. augusts, 10:00

LFF valdes locekļi izsaka neuzticību Kasparam Gorkšam

Jauns.lv

Seši Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļi šī gada 30. jūlijā parakstīja LFF prezidentam Kasparam Gorkšam adresētu vēstuli par neuzticības izteikšanu un aicinājumu atkāpties no amata, portālam Jauns.lv ziņo LFF komunikācijas daļas speciālists Iļja Poļakovs.

Pašlaik Latvijas Futbola federācija (LFF) turpina aktīvi pildīt visas tai uzticētās funkcijas un pienākumus, neviens no LFF atbildības sfērā esošiem darba blokiem nav apturēts vai būtiski apgrūtināts. LFF prezidentam Gorkšam adresētajā vēstulē ar LFF Valdes locekļu atbalstu apgalvots, ka “Federācijā jau ilgāku laiku ir izveidojies krīzes stāvoklis, kas ir būtiski ierobežojis doto uzdevumu efektīvu izpildi”, taču tas pilnībā neatbilst patiesībai, turklāt nav pamatots, līdz ar to varam secināt, ka spekulatīvais uzdots par realitāti. LFF līdz šim brīdim un arī pašlaik turpina funkcionēt un pilnvērtīgi pildīt visus LFF statūtos noteiktos mērķus. Visas LFF sacensības notiek kā plānots, visu nacionālo vīriešu un sieviešu, kā arī visa vecuma jauniešu, meiteņu, telpu un pludmales futbola izlašu darbība turpina ritēt savu gaitu bez aizķeršanās. Neviena no LFF darbības sfērām nav apturēta vai apgrūtināta. LFF pašlaik strādā 56 algoti darbinieki, ir divas brīvas vakances. Vienai no tām jau atrasts darbinieks, kurš sāks darbu 23. augustā.

LFF statūtos noteikts, ka gan LFF prezidents, gan ģenerālsekretārs ir LFF izpildinstitūcijas locekļi. Tātad apgalvojumam, ka tieši ģenerālsekretārs bija atbildīgs par Federācijas ikdienas darbu organizēšanu, nav pamata. Tāpat arī LFF statūtos nav noteikts, ka tieši ģenerālsekretārs būtu organizācijas faktiskais administratīvais vadītājs. Viena no LFF statūtos noteiktajām ģenerālsekretāra papildus funkcijām ir iesniegumu pieņemšana no personām, kas vēlas kļūt par organizācijas biedru. Taču pēc līdzšinējā ģenerālsekretāra Edgara Pukinska atkāpšanās no amata neviena persona nav izrādījusi interesi kļūt par LFF biedru. Turklāt pēc šāda iesnieguma saņemšanas par biedra lūgumu saņemt atbalstu uzņemšanai LFF biedru pulkā lēmums jāpieņem LFF Valdei, taču tiktāl šāds jautājums nav izskatīts LFF Valdes sēdēs un nav ticis aktualizēts.

LFF uzsver, ka, saskaņā ar šī gada 15. jūlija LFF Valdes sēdes protokolu līdzšinējais organizācijas ģenerālsekretārs Pukinsks lēmumu atkāpties no amata Valdes locekļiem pamatoja ar personīgiem motīviem. Pukinska kungs pauda vēlēšanos vairāk laika veltīt ģimenei, turklāt pauda nostāju, ka “būs atvērts un atsaucīgs gadījumā, ja kādam nepieciešams kāds padoms vai palīdzība”. Tas faktiski nozīmē, ka Pukinsks pauda gatavību pildīt tikai ģenerālsekretāra amatam specifiski uzticētos pienākumus, kamēr organizācija ar tās patstāvīgi ievēlēto Valdi priekšgalā vienosies par visas puses apmierinošu risinājumu ģenerālsekretāra prombūtnei.

Tāpat Pukinsks 15. jūlija valdes sēdē atskaitījās par 2019. gada pirmā pusgada budžetu, informējot Valdi, ka pašreizējie finanšu rādītāji ir pozitīvi un – vēl vairāk – tiktāl ietaupīti 143 tūkstoši eiro, atsaucoties uz Futbola departamenta ekonomiju. Plus, sakarā ar LFF pozitīvu tiesas lēmumu tiesvedībā ar SIA “Arčers” ir atjaunota līdz šim bloķētajiem LFF līdzekļiem 452 tūkstošu eiro apmērā. Ar budžetu saistītie jautājumi ir tieša ģenerālsekretāra atbildība. Valde pieprasīja iepazīties ar projektu izmaksām tāmju līmenī. Tā visa sagatavošanai par pusgadu nepieciešams laiks.

Kas attiecas uz finansējumu no starptautiskajām organizācijām, šogad plānotie ieņēmumi no FIFA ir 2,13 miljoni eiro, no kuriem 1,24 miljoni eiro ir jau apstiprināti. Tas jau ir vairāk salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad no FIFA tika saņemts 0,72 miljoni eiro. Tiek gaidīts lēmums par iesniegtajām talantu un citām programmām 0,89 miljonu eiro apmērā.

Valdes pārstāvju parakstītajā vēstulē apgalvots, ka LFF prezidents neesot atradis piemērotu kandidātu ģenerālsekretāra amatam. Šī gada 24. jūlija valdes sēdē gan Gorkšs valdei norādīja, ka ir atrasti četri piemēroti kandidāti, kuri gan nebija gatavi uzsākt pienākumu izpildi jau tagad jeb deviņus mēnešus pirms LFF kongresa, kurā vēlēs organizācijas prezidentu, bet vēl trīs Gorkša ierosinātos priekšlikumus par ģenerālsekretāra neesamības problēmas risinājumu LFF Valde 24. jūlija sēdē patstāvīgi noraidīja bez vērā ņemamu argumentu minēšanas. Līdz ar to var secināt, ka vismaz daļa LFF Valdes pārstāvju lika šķēršļus problēmas risināšanai un, kā minimums, ir līdzatbildīga par jauna ģenerālsekretāra neesamību.

Četri no sešiem vēstuli parakstījušajiem valdes locekļiem - Gaidels, Engels, Brants un Kučinska - jūnijā LFF ārkārtas kongresā tika ievēlēti valdē, aizpildot vakantās vietas, kas radās aprīlī, kad ikgadējā kongresā vairāki valdes locekļi atkāpās no saviem amatiem.

Februārī LFF ārkārtas kongresā organizācijas biedru vairākums pauda uzticību Gorkšam. Pēc Vadima Ļašenko iniciatīvas LFF tika iesniegts iesniegums, kurā vairāki organizācijas biedri pauda neapmierinātību ar prezidenta Gorkša un vadības paveikto kopš pagājušā gada kongresa, kas federācija tika pie jauna vadītāja. Līdz ar to tika sasaukts LFF ārkārtas kongress, lai balsotu par Gorkša gāšanu, taču viņš savu amatu saglabāja pārliecinoši.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā.