Skarbs un iedvesmojošs stāsts par Mārtiņu Aleksandroviču, kura kaulus satur metāls, bet garu - iekšējs spēks
Lai izietu drošības kontroli lidostā, Mārtiņam Aleksandrovičam (40) ir īpaša mediķu izsniegta apliecība – bijušā motofrīstailista ķermenī ir vairāk nekā 30 dažādu metāla konstrukciju, kas tur kopā lauztos kaulus. Viņš pirmais Baltijā apmeta atmugurisku salto ar motociklu, taču punktu pielika dzinēja eksplozija sacensībās.
Aiziešana no moto frīstaila gan nenozīmē, ka salūzis būtu Mārtiņa gars. Viņš ir divkārtējs Latvijas čempions motokrosā un pirmais FMX (moto frīstaila) pilots Baltijas valstīs. Tikai daudzie savainojumi likuši ekstrēmo sportu iemainīt pret nodarbi, kas sniedz tikpat daudz gandarījuma – šobrīd Mārtiņš ir LMT Autosporta akadēmijas jauniešu mentors, skolu projekta vadītājs, organizē sporta nometnes, rosinot interesi par motoru sportu.
Interesi par tehniku manto no tēva
“Arī mans tēvs bija autosportists un startēja RAF (Rīgas mikroautobusu fabrika) komandas sastāvā. Bērnību pavadīju vidē, kurā liela nozīme bija autosportam – motocikli, sporta mašīnas, braucēji... Manas nākotnes izvēles bija likumsakarīgas,” stāsta Mārtiņš.
Tēvs arī gribējis, lai dēls nodarbojas ar autosportu. Pirms 28 gadiem Latvijas rallijkrosa pionieris un autosporta leģenda Vladislavs Šlēgelmilhs Mārtiņam pat uzdāvināja savu kartu, taču reāli darbam kartinga trasē viņš pieslēdzies tikai tagad.
“Sākumā tomēr izvēlējos motokrosu, taču pēc divdesmit veiksmīgām sezonām un trīs čempiona tituliem man kļuva garlaicīgi, zuda motivācija. Tā nu izdomāju, ka man jābūt pirmajam baltietim, kurš apmet atmugurisko salto ar motociklu. Pēdējos astoņus gadus esmu spiedis uz rekordiem un tad remontējis savu ķermeni,” smej sportists.
Lai spētu ilgtermiņā nodarboties ar ko tik nesaudzīgu, cilvēkam ir jāpiemīt spilgtai mērķtiecībai, paškontrolei, morālai stabilitātei, ticībai sev, arī patmīlībai, teic Mārtiņš.
Pirmais Baltijā
Gatavoties atmuguriskajam salto, kas ir viens no pārdrošākajiem trikiem ar motociklu, Mārtiņš sāka pirms 15 gadiem. “Kopā ar izpletņlēcēju Ingusu Augstkalnu vērojām treniņus pasākumam Night of the Jumps (Lēcienu nakts) – tas bija pirmais moto frīstaila pasaules čempionāta posms Latvijā. Tolaik viņš man teica: “Nu, Aleksi – ja ne tu, tad es nezinu, kurš vēl Latvijā varētu kaut ko tādu izpildīt!” Tā nu abi sākām iet uz treniņiem Olimpiskajā vingrošanas zālē pie olimpiskā atlēta, vingrotāja Igora Vihrova. Inguss gāja izpletņlēkšanas dēļ, es – lai sagatavotu savu ķermeni moto frīstailam. Ļoti nopietni strādājām pie akrobātikas.”
Treniņi viņu aizveda līdz Spānijai, pie Denija Toresa, kurš tobrīd bijis viens no FMX sporta skaļākajiem vārdiem. “Sāku trenēties atmugurisko salto pie viņa trasē un pēc divām nedēļām atrādīju to Arēnā Rīga, moto frīstaila pasaules čempionāta ietvaros. Tas bija 2009. gads,” atceras Mārtiņš. Treniņi noritēja ik dienu, vidēji izlecot ar motociklu 50 reižu un piezemējoties porolona kastē.
Skatītāju priekam apmestais atmuguriskais salto gan nebija pirmais veiksmīgais – pirms tam treniņos apmesti astoņi. “Bija plānots vēl vairāk, taču vienā no kritieniem motocikls tika iznīcināts,” atklāj sportists.
Pirms lēciena eksplodē motors
“Mani radi un draugi iemācījās manipulēt ar savām bailēm tāpat kā es,” par tuvāko cilvēku attieksmi pret viņa pārgalvīgo aicinājumu pauž Mārtiņš. “Mani tā īsti nav iespējams ar varu grozīt un pierunāt kaut ko nedarīt. Tādos momentos man gribēsies to darīt vēl vairāk. Kaut kā mēs tos laikus kopīgi pārdzīvojām, taču šobrīd esmu pilnīgi drošs, ka nekad mūžā vairs pie tās rampas nestāvēšu un necīnīšos ar savu prātu par to, ko taisos ar motociklu uz tās izpildīt.”
Runājot par smago kritienu pērn jūnija sākumā sacensībās Polijā, sportists atzīst, ka ir diezgan grūti izskaidrot, kādēļ tā notika.
Motocikls bijis ideālā tehniskā stāvoklī, arī pats treniņos labi pastrādājis un šoreiz nespiedis sevi pārkāpt robežas. Lēciena dienā motociklam gan ielieta Polijas degviela – no mājām paņemtā bija beigusies.
“Grūti spriest, vai vainīga degviela, taču karstuma dēļ brīdi pirms lēciena, kad bija nepieciešams uzdot gāzi, detonēja motocikla dzinējs. Ielidoju sienā ar aptuveni 50 kilometru stundā ātrumu, kritu un guvu savainojumus – lauzta kāja un abas rokas,” saka Mārtiņš.
Turklāt nebija pirmā reize, kādā no iepriekšējiem kritieniem viņa kājā bija konstatēti 11 lūzumi un sadragātajā ķermenī kopumā jau bija ievietotas apmēram 26 metāla detaļas.
Aptuveni mēnesi Mārtiņš pavadīja ratiņkrēslā, kāja ļoti sāpēja, pēc tam sekoja rehabilitācija – kopā atlabšana ilga aptuveni pusgadu. “Šobrīd gan viss ir kārtībā! Mēģinu iekrāt līdzekļus nākamajām operācijām, kurās izņems metāla konstrukcijas. Naudu no sporta apdrošināšanas šajā gadījumā gan nesaņēmu, taču tikšu galā!” Mārtiņš nezaudē optimismu.
No pārgalvja par bērnu mentoru
Pieņemt to, ka karjera jābeidz, nav bijis psiholoģiski grūti, par šādu soli nācies aizdomāties jau iepriekš. Viņa uztvere pret dzīvi ir mainījusies – tā kļuvusi mierīgāka un pārdomātāka.
Turklāt šobrīd Mārtiņš cītīgi strādā, lai savas prasmes nodotu nākamajam daudzsološajam moto frīstaila censonim – 22 gadus vecajam Kalvim Skrastiņam, kurš, pēc Mārtiņa domām, ir nopietnākais no Baltijas šajā sportā.
Mārtiņa potenciālu pamanījuši arī LMT Autosporta akadēmijas pārstāvji. Šobrīd Mārtiņš ir akadēmijas Skolu kartinga projekta vadītājs un pilotu mentors: “Risinu visus jautājumus, kuri saistīti ar kartinga sacensībām, organizēju nometnes, mācu braukšanas tehniku un kā mentāli sagatavot sevi sacensībām. Cenšos nodot audzēkņiem visu, kas manī šo gadu laikā ir uzkrājies.”
Braukšana ar kartu uzlabo reakciju un arī spēju orientēties un prognozēt satiksmes manevrus ikdienas dzīvē. Atšķirībā no datorspēlēm reālā trasē ir iespēja gūt daudz tiešāku pieredzi, arī trenēt ķermeni, darbināt muskulatūru. Kartings ir lielisks veids, kā laikus gatavot jaunieti autovadītāja apliecības iegūšanai.
Palīdzēs būt stipriem un veseliem
Viens no programmas mērķiem ir arī aicināt skolēnus lietderīgāk pavadīt brīvo laiku. Mārtiņš atzīst, ka mazkustīgs dzīvesveids bērnu vidū ir izplatīta problēma: “Ikdienā redzu to ļoti bieži. Vairums jauniešu nespēj nokārtot visparastākos normatīvus fizkultūras stundās, kam nevajadzētu sagādāt nekādas problēmas cilvēkam, kurš ikdienā kustas. Problēmas parādās arī jaunu policistu un karavīru atlasēs.”
Mārtiņš nesūrojas, bet dara – kopā ar domubiedriem nodibinājis Latvijas Jauniešu sporta attīstības biedrību, kuras pamatā likta programma bērnu fiziskās sagatavotības līmeņa celšanai. Tā izpaudīsies specializētās, daudz koncentrētākās sporta stundās, kurās bērniem individuāli tiks pievērsta daudz lielāka uzmanība.
“Strādāsim ar 5 līdz 13 gadus veciem bērniem, nodarbības būs trīs reizes nedēļā, stiprināsim saites, iekšējo muskulatūru, uzlabosim koordināciju, uzlabosim sirds darbību, asinsvadu sistēmu. Vēlamies palīdzēt veidoties veselīgākiem un vispusīgi attīstītiem bērniem, kas veidos mūsu nākotnes sabiedrību,” apņēmies Mārtiņš.