"Es vairs negribu ciest!" Paralimpisko spēļu čempione paziņo par vēlmi nomirt
Divkārtējās paralimpisko spēļu čempiones Mariekes Vervortas veselība pēdējā laikā ir strauji pasliktinājies, tāpēc beļģu sportiste paziņojusi, ka vēlas veikt eitanāziju.
Paralimpiete Marieke Vervorta nolemj atlikt eitanāziju
Beļģijas sportiste Marieke Vervorta pēc sudraba medaļas izcīnīšanas Rio ir nolēmusi atlikt eitanāziju.
Marieke Vervorta pēdējā laikā ir sākusi zaudēt redzi un ēšana viņai sagādā milzu piepūli, vēsta portāls "Inside the Games".
"Es vairs negribu ciest! Tas man ir pārāk smagi. Es pēdējā laikā esmu ļoti daudz raudājusi," stāsta Vervorta. Pēdējā laikā sportistes veselība ir strauji pasliktinājusies.
Beļģijas sportiste ir divkārtējā Londonas paralimpisko spēļu čempione braukšanā ar ratiņkrēslu.
Vervorta jau iepriekš bija runājusi par vēlmi beigt dzīvi. Iepriekš viņa plānoja veikt eitanāziju pēc 2016. gada Riodežaneiro paralimpiskajām spēlēm, jo tajā laikā viņa slimības dēļ bija spiesta beigt sportistes karjeru, kas bija viņas dzīves galvenā jēga.
Kajauns.lv jau ziņoja 2012. gada Londonas paralimpisko spēļu čempione un 2016. gada Rio vicečempione, Beļģijas sportiste Marieke Vervorta pēc sava pēdējā sportiskā panākuma nolēma atlikt eitanāziju.
Riodežaneiro sudraba medaļniece, kas vieglatlētikā ratiņkrēslu 400 metru sacensībās izcīnīja sudraba medaļu, paziņojusi, ka beidz savu paralimpiskās sportistes karjeru. Vienlaikus viņa arī atklājusi, ka nolemj atlikt plānoto eitanāziju, kaut arī savas slimības dēļ joprojām cieš milzīgas sāpes.
“Pēc Rio olimpiādes es beigšu savu sportistes karjeru,” portālam “Nieuwsblad” jau jūlijā sacīja 37 gadus vecā olimpiete, neslēpjot, ka nolēmusi aiziet arī no dzīves. “Redzēsim, kas mani vēl sagaida, taču ir arvien grūtāk cīnīties ar slimību. Man ir daudz nerealizētu plānu, taču arvien biežāk domāju par eitanāziju.
Sportiste pēc medaļas saņemšanas Rio atklāja, ka jau nokārtojusi visus vajadzīgos dokumentus eitanāzijas procedūrai, taču šo soli pagaidām vēl nespers.
“Es joprojām turpinu priecāties par ikvienu skaistu dzīves mirkli. Taču, kad pienāks laiks, kad gaišu dienu būs mazāk nekā tumšu, - tam mirklim esmu sagatavojusi eitanāzijas dokumentus. Taču pagaidām labās dienas atsver tās sliktās. Ir ļoti grūti atvadīties no sporta, jo tā ir visa mana dzīve,” Riodežaneiro sacīja beļģu olimpiete.
Vervorta cieš no nopietnas muskuļu slimības, kura arvien progresē. Sākotnēji viņa nodarbojās ar triatlonu, taču 2007. gadā saprata, ka šis sporta veids viņai vairs nav pa spēkam un nolēma pāriet uz paralimpisko vieglatlētiku.
“Visi mani ir redzējuši tikai ar medaļām. Taču no sāpēm spēju gulēt labi ja 10 minūtes diennaktī. Sāpes nebeidzas nekad. Un tikai stadionā spēju aizmirst to, kas mani pavada ik mirkli, - ārprātīgas muskuļu sāpes,” neslēpj sportiste.
Eitanāzija Beļģijā ir legalizēta 2012. gadā, un arvien pieaug to cilvēku skaits, kas grib aiziet no dzīves pēc pašu vēlēšanās. 2013. gadā eitanāzijas ceļā no dzīves šķīrās 1807 cilvēki.
