“Bez uzņēmēju atbalsta nebūtu vairāku čempionu un medaļu,” Šneps norāda nodokļu izmaiņu negatīvo ietekmi uz sportu

Reformā iekļautās izmaiņas nodokļu politikā pakāpeniski stāsies spēkā ar 2018. gadu.

Runājot par to, kā UIN piemērošana uzņēmumu ziedojumiem nākotnē ietekmēs valsts sporta nozari, LBS ģenerālsekretārs Šneps apgalvo, ka reālais finansiālā atbalsta sarukums būs daudz ievērojamāks, nekā to paredz Finanšu ministrija (FM).
“Pēc FM aprēķiniem, kopējais ziedojumu apjoma kritums varētu būt ap 40%, domāju, ka praksē tas būs lielāks. Lielākajai daļai organizāciju tas [ziedojumu aplikšana ar UIN] nozīmēs darbības sašaurināšanos, atsevišķām aktivitāšu pilnīgu izbeigšanu,” norāda Šneps.

Sporta nozarei naudas izteiksmē tie būtu vairāk nekā 14 miljoni eiro.

Atbalsta zudumu jutīs arī bērni un vecāki

“Katrs pats, modelējot uz sava ģimenes vai uzņēmuma budžeta, var saprast, ko nozīmē 40% un lielāks ienākumu kritums,” sporta organizāciju satraukumu skaidro LBS ģenerālsekretārs.
Šneps piebilst, ka uzņēmēju atbalsta zudumu īpaši smagi izjutīs tās sporta organizācijas, kurām ir svarīga procesa nepārtrauktība un kurām ir valsts deleģētās funkcijas:

“Piemēram, sporta federācijas, kuras nevar nesūtīt sportistus uz sacensībām. Arī mazie sporta klubi, kuri ir tālu no publisko līdzekļu sadales valsts vai pašvaldību līmenī, nevarēs saņemt nekādu kompensējošu finansējumu un būs spiesti būtiski izmainīt savu darbības un finansēšanas modeli.”

Sporta funkcionārs brīdina, ka daudzos gadījumos tas varētu nozīmēt arī to, ka vecākiem nāksies maksāt dārgāk par bērnu sporta nodarbībām.

Papildus tam uzņēmumu atbalsta nozīmīgumu Šneps pamato, skaidrojot, ka bez regulāra privātā sektora atbalsta grūtāk klātos gan bērniem, gan arī sporta profesionāļiem – visticamāk, izpaliktu daudzi pasaules līmeņa sasniegumi: “Bērnu sportā bieži vien vecāki no saviem uzņēmumiem ziedo bērnu komandām inventāra iegādei, dalībai turnīros, papildu atalgojumam treneriem, kā arī sedz citus svarīgus tēriņus. Attiecībā uz “lielo sportu” – varam droši teikt, ka bez uzņēmēju ziedojumiem nebūtu vairāku pasaules čempionu titulu un olimpisko medaļu.”

Šneps norāda, ka par saistību starp uzņēmēju atbalstu un panākumiem var viegli pārliecināties jebkurš: “Ieejot publiskajā ziedojumu datu bāzē, var apskatīt lielākās sporta organizācijas, kuras saņem ziedojumus, un sasaistīt ar konkrētiem panākumiem.”

Motivācija ziedot būs tuvu nullei

Šneps jau ir sastapies ar vairākiem uzņēmējiem, kuri atklāti pauduši, ka nākotnē neplāno tik aktīvi iesaistīties sporta un citu sabiedriskā labuma organizāciju atbalstīšanā: “Ja līdz šim izšķiršanās bija samaksāt valstij pilnu nodokli vai daļu no tā ziedot kādai organizācijai, tad tagad izšķiršanās būs ziedot vai paturēt uzņēmumā. Virkne uzņēmēju mūsu darbības jomā jau ir apliecinājuši, ka zudusi motivācija.”

Kritiski par UIN piemērošanu ziedojumiem izteicies SIA “Elagro Trade” valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš.

Viņa pārstāvētā kompānija darbojas graudu, sēklu, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu biznesā un, pēc Legzdiņa teiktā, līdz šim ik gadu, skatoties pēc peļņas, ziedojusi aptuveni 50 000 eiro sporta, kā arī dažādām labdarības organizācijām.
“Runājot par sportu, atbalstījām aptuveni trīs līdz četrus sporta veidus. Jāpiebilst, ka ne tikai tā dēvēto lielo sportu. Ja UIN tiek piemērots arī ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, motivācija sniegt atbalstu saprotamu iemeslu dēļ būs tuvu nullei. Jebkurš uzņēmējs saprot, ka daudz izdevīgāk, ņemot vērā nodokļu reformā iekļautos grozījumus par reinvestēto peļņu, būs izlietot naudu uzņēmuma attīstībai,” pauda Legzdiņš.
Viņam esot zināmi vairāki uzņēmēji, kuri līdz šim ar lielu entuziasmu atbalstījuši dažādas organizācijas.

“Skaidrs ir viens – veidosies mīnusi”

Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis, komentējot augustā izsludināto nodokļu reformu, apgalvo, ka ir notikusi “radikāla spēles noteikumu maiņa” un sporta nozarei jāspēj adekvāti reaģēt.
“Šobrīd skaidrs ir viens – veidosies mīnusi, to paredz arī FM prognoze. LSFP un citu sporta organizāciju uzdevums ir uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un valdību, kā arī sniegt priekšlikumus, kā šo robu aizpildīt. Mūsu rīcībā ir konkrēti risinājumi, kurus esam gatavi piedāvāt valdībai,” pauda Fogelis.

LSFP vadītājs piebilda, ka līdz šim bijusi ļoti laba sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju un tās vadītāju Jāni Upenieku, taču pie jautājuma par deficīta segšanu būs jāatgriežas.

LSFP vadītājs atklāj, ka manāmu satraukumu par atbalsta zaudēšanu jau šobrīd pauž sporta klubi: “Atrast paredzamo līdzekļu iztrūkumu sporta klubiem – tas būs visaktuālākais jautājums nākamajā gadā.”