Kurš bija labākais “Dinamo” spēlētājs KHL izslēgšanas spēlēs?

Viens no objektīvākajiem veidiem, kā noteikt labākos spēlētājus, ir apkopot līdzjutēju viedokli. Tieši to arī mēģināja izdarīt ziņu portāls kasjauns.lv savā aptaujā, kurā piedalījās 4365 lasītāji, kuri noteica, viņuprāt, labākos dinamiešus.

Mēs sāksim no otra gala, ar tiem, kuri saņēma vismazāk balsu. Pēdējo 23. vietu aptaujā dala divi uzbrucēji. Vienam izslēgšanas spēles beidzās krietni ātrāk, nekā pats bija cerējis, – jau trešajā spēlē (“Dinamo” kopā aizvadīja deviņas spēles) ar lauztu pirkstu. Ģirts Ankipāns guva vienus vārtus, taču neveiksmīgais savainojums ļāva līdzjutējiem būt redzamam tikai tribīnēs un TV studijā. Otrs pastarītis šajā aptaujā – kādreizējais Slovākijas izlases kapteinis Roberts Petrovickis. Divas rezultatīvas piespēles, lietderība (-4) un desmit soda minūtes – nav pirmās maiņas centra uzbrucēja cienīgi rādītāji. Arī laukumā, jo vairāk tuvojās sērijas beigas, jo mazāk spēka “Petro” bija atlicis un vairāk brāķa parādījās. 22. vieta – jaunais latviešu aizsargs Oskars Cibuļskis. Uz ledus izgāja trijos mačos, bet savās darbībās likās ļoti pārliecinošs, tiesa, atmiņā iespiedusies arī epizode pēdējā mačā pret MVD, kur mazākumā Deniss Kokarevs ieskrējās no savas zonas, apspēlēja Oskaru un izvirzīja vadībā Znaroka padotos ar 2:1. Varbūt šīs epizodes dēļ Cibuļskis ir tik zemu. 21. vietā “Dinamo” enerģiskākais aizsargs un spēcīgākā šķēliena (150 km/h) īpašnieks Jēkabs Rēdlihs. Jēcis ir tas, kurš nekad neļaus pretiniekam darīt pāri savam vārtsargam vai komandas biedram. Viena rezultatīva piespēle, pozitīvs lietderības koeficients (+1), pārliecinoša spēle vārtu priekšā, varbūt nedaudz jāuzlabo slidojums, un nākamsezon būs krietni augstāk. 20. vietā ir Jēkaba vecākais brālis Krišjānis Rēdlihs – vārti un piespēle, bet sliktākais lietderības koeficients no aizsargiem (-4). Krišjānis uzbrukuma zonā vienmēr ir juties labāk nekā savējā, taču tik atšķirīgas spēles rāda vēl reti kurš “Dinamo” aizsargs. No lieliskas un precīzas cīņas savu vārtu un pie apmalēm vienā mačā līdz muļķīgām pozicionālām kļūdām nākamajā. Kriš, saņemies, tu vari daudz vairāk! 19. vietā ir jaunais un uz vārtiem tendētais uzbrucējs Roberts Bukarts. Viņa vārtu gūšanas izjūta, nekaunība un cīņasspars ir kas tāds, kas no viņa būtu jāmācās arī krietni vecākajiem komandas biedriem. Uz ledus izgāja trijos mačos, spēlēja maz, bet guva vārtus un bija ļoti pamanāms. Jādomā, ka nākamsezon Bukarta minūtes būs krietni lielākas, ja vien puisis turpinās cītīgi trenēties. 18. vietā otrs mūsu ilgais lazaretes iemītnieks Maiks Iguldens. Piektajā mačā guva cirkšņa savainojumu, kas lika sezonu beigt priekšlaicīgi, taču sērijā pret MVD iemaņas pie apmalēm un agresīvā laušanās uz vārtiem būtu ļoti noderējusi. Rezultativitātes punktus izslēgšanas spēlēs neguva. Tikai 17. vietā “Dinamo” “rezerves mūris” Martins Pruseks. Gana sekmīgi savainojuma brīdī aizstāja Edgaru Masaļski. Nospēlēja krietni sekmīgāk un pārliecinošāk nekā regulārajā sezonā, taču līdz pagājušās sezonas “Brīnumprusekam” bija ļoti tālu. Atvairīti 92,1% metienu, vidēji ielaistas 2,57 ripas, taču regulārās veselības problēmas un sērijā pret MVD to pamatīgs saasinājums, visticamāk, “Dinamo” vadībai liks teikt: “Paldies, un sveiki!”

16. vietā pirmā pāra aizsargs

. Vieni vārti un divas piespēles, lietderība – (-3). Ļoti sekmīga spēle vairākumā, taču manāmi trūkst ātruma, brīžiem pārāk avantūristiski pieslēdzas uzbrukumiem. Lai nu kā, bet Sorokins šosezon un ar Ozoliņu un Sorokins pagājušajā gadā ir kā diena pret nakti. Ne velti Oļegs Znaroks vēl tagad kož sev pirkstos par pieredzējušā hokejista nepaņemšanu uz olimpiskajām spēlēm. 15. vietā olimpisko spēļu neveiksminieks un sezonas vidus varonis aizsardzības līnijā

. Pleca savainojums Vankūverā liedza izšķirošajos brīžos spēlēt, kā to Guntis prot, – mest pa vārtiem un dot tālas piespēles; pleca dēļ par to bija jāaizmirst, taču divas rezultatīvas piespēles atdeva. Nopelnīja dalītu komandas labāko lietderības koeficientu (+2), taču šis Guntis no viņa paša sezonas vidū atpalika gandrīz visos spēles komponentos, bet ir pamats cerēt, ka jau pasaules čempionātā Latvijas hokeja draugi redzēs to pašu Galviņu, kurš sezonas vidū terorizēja KHL klubu vārtsargus un nopelnīja visas līgas labākā aizsarga titulu. 14. vieta –

. Kad Zvērs brauca uz Rīgu, tika gaidīts daudz, Mārtiņam tika dots laiks iespēlēties, taču, būsim godīgi, komandas līderis viņš nav. Pie apmalēm Mārtiņam konkurentu komandā nav, nekaunība, laušanās uz vārtiem un labs plaukstas metiens, taču pie tehnikas un piespēļu kultūras vēl ir ļoti daudz jāstrādā, ja Mārtiņš vēl kādreiz vēlas iziet uz NHL ledus. 13. vieta –

. Daudz kritizēts un pelts, taču otro sezonu nopelna labāko lietderības koeficientu komandā, labākais arī izslēgšanas spēlēs (+2), viņam arī divas rezultatīvas piespēles. Acīs reizēm iekrīt gausais slidojums, vairākas pozicionālas kļūdas, nespēja noslēgt uzbrukuma zonu, taču pašaizliedzība, spēles lasīšana un uzbrukumu uzsākšana ir augstā līmenī. Rodžers pleca savainojuma dēļ izlaidīs pasaules čempionātu un gatavosies nākamajai sezonai, jānovēl 36 gadus vecajam aizsargam nepalaist garām brīdi, kad no lielā sporta jāaiziet; pagaidām šis brīdis vēl nav pienācis.

kasjauns.lv/Foto: no izdevniecības “Rīgas Viļņi” arhīva/Mārtiņš Purviņš/LETA