Robi Latvijas izlasē pirms pasaules čempionāta

Tas viss šķiet iespējams un gana objektīvs pēc nervus kutinošā olimpisko spēļu izslēgšanas turnīra mača ar zvaigžņoto Čehijas valstsvienību, pēc mūsu izlases bāzes komandas Rīgas “Dinamo” sasniegtā KHL ceturtdaļfināla un pēc Latvijas izlases treneru Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa brīnumdarbiem pasaules otrajā spēcīgākajā līgā KHL. Taču par šīm iespējām pastāv bažas – neesam divu Kontinentālās hokeja līgas sezonu laikā kļuvuši par pasaules hokeja lielvalsti ar neizsmeļamiem spēlētāju resursiem, tāpēc katra hokejista savainojums vai kāds cits nespēlēšanas iemesls ir jo īpaši smags.   

Jau ilgu laiku publiskajā telpā un hokeja ekspertu starpā tiek aprunāts vārtsargu jautājums, kurš ir gana smags, jo ar vienu augstākās klases vārtsargu ir par maz, jo arī Edgars Masaļskis ir tikai cilvēks, kurš var gūt savainojumus. Kā iespējamie viņa aizvietotāji tiek minēti divi “Dinamo/juniori” Nauri Enkuzēns un Ervīns Muštukovs, kā arī divi ārzemēs spēlējošie Mārtiņš Raitums (Anglijas virslīga) un Edgars Lūsiņš (Vācijas otrā bundeslīga). Lai nu kā, pasaules čempionāta līmenim gatavs neviens no viņiem pagaidām nav, jo tādā līmenī spēlēts vēl nav. Varbūt ar laiku, bet arī līgās, kurās viņi pašlaik spēlē, reizēm gadās ielaist pamatīgāku ripu skaitu savos vārtos. Oļega Znaroka rīcībā ir arī veterāns Sergejs Naumovs, kurš šosezon tikai trenējas un nespēlē. Īpaši ticama šāda versija nešķiet, taču, ja gados jaunākie vārtsargi pavisam nebūs gatavi, tad otrais numurs būs vien jādod Naumovam. Jau ilgāku laiku nomoka jautājums, kāpēc netiek minēts reālajā kandidātu pulkā “Liepājas metalurga” vārtu vīrs Dmitrijs Žabotinskis, taču jāteic, ka ar pāris dinamiešu aizsargiem papildinātais „Dinamo/Juniors” prata sagādāt pamatīgas raizes pieredzējušajam hokejistam vismaz Latvijas atklātā hokeja čempionāta pirmajā mačā. Abi Oskara Cibuļska un viens Krišjāņa Rēdliha raidījums nebija “neņemami”. Atliek cerēt, ka tas ir mānīgs iespaids.

Neraksturīgi daudz problēmu Latvijas hokeja izlasei šogad varētu rasties arī aizsardzības līnijā, kurā iztrūks dažu pēdējos gados jau ierastu uzvārdu. Sāksim ar “Dinamo” vairākuma triecienpāri Sandis Ozoliņš un Oļegs Sorokins. Ozoliņu Kirovam Lipmanam laikam tomēr nebūs izdevies pierunāt, un labi, ka tā – būs vairāk laika, lai savestu kārtībā elkoni un sagatavotos nākamajai “Dinamo” sezonai, kurā Ozo gandrīz noteikti vēl uzspēlēs. Par elkoni runājot, lielai daļai sabiedrības nav īsti skaidrs, cik tas bijis nopietni, jo pēc tīrīšanas caurums bijis pamatīgs, no kura praktiski jau nācis ārā kauls. Bail pat domāt, kas ar vienu visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem būtu varējis notikt, ja viņš izietu uz ledus kādā no pēdējiem trim mačiem pret Balašihas MVD. Kuluāros bija runas pat par rokas amputāciju, taču šoreiz ārsti, treneri un pats Sandis noteikti pieņēma pareizo lēmumu. Pieredzējušo piruešu meistaru Sorokinu arī mums Manheimā neredzēt, jo Oļega Znaroka spēles shēmās viņš īsti neiederas, un viens no “Dinamo” vadošajiem aizsargiem nevēlas būt labākajā gadījumā septītais izlasē, ko arī skaidri un gaiši ir pateicis intervijā “Sporta Avīze +”. Sorokins labāk nedaudz atpūtīsies un sāks cītīgi gatavoties nākamajai sezonai, kuru viņš, šķiet, ir nolēmis pavadīt “Dinamo”. Latvijas izlasei nē šopavasar teicis ir arī “Dinamo” abu sezonu un izslēgšanas spēļu labākā lietderības koeficienta īpašnieks Rodrigo Laviņš, kurš sezonas izskaņā spēlējis ar pamatīgu pleca savainojumu, kura dēļ arī viņš izlaidīs šo pasaules čempionātu un gatavosies nākamajai sezonai. Tiesa, Rodžers vēl nezina, kur. Rīgas “Dinamo” vai kādā citā Latvijas klubā – tas būs atkarīgs no mūsu KHL kluba intereses, pats hokejists ir nolēmis, ka ārpus Latvijas vairs nedosies. Stipri apšaubāma ir arī mūsu AHL superzvaigznes Artūra Kuldas došanās uz Vāciju, jo viņa Čikāgas “Wolves” ir vieni no galvenajiem pretendentiem uz Kaldera kausu, kuriem paredz sezonu garāku par divām izslēgšanas spēļu kārtām, kas ir pēdējais brīdis, lai pagūtu uz pasaules čempionāta vismaz otro posmu. Nav izslēgta ar viņa lielās komandas Atlantas “Thrashers” iekļūšana Stenlija kausā, tad Artūru klubs noteikti turētu redzeslokā kā iespējamo papildinājumu savainojumu gadījumā. Tiesa, atlantiešiem “pleiofiem” īpaši gariem nevajadzētu būt. Spīdoša situācija nav arī ar mūsu šīs sezonas patīkamāko pārsteigumu Oskaru Bārtuli, kura klubs var pamatoti cerēt uz iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, kurās gan īpaši lielu izredžu viņiem pirmajā kārtā nebūs, bet Oskars portālam icebox.lv ir izteicies, ka viņam joprojām traucē olimpiskajās spēlēs gūtais cirkšņa savainojums, kuru viņš vēlēsies pēc sezonas savest kārtībā, piedevām vēl problēmas ar uzturēšanās atļauju ASV (Zaļo karti), kas arī viņam ir tuvākajā laikā jānokārto. Visi pārējie aizsargi ir gatavi cīnīties par vietu sastāvā. Kārlim Skrastiņam šī NHL sezona beigsies jau gana ātri, un viņš pagūs nedaudz atpūsties un dosies palīgā Latvijas izlasei. Protams, ja negadās kādi savainojumi. Diviem mūsu KHL aizsargiem Georgijam Pujacam un Aleksandram Jerofejevam klubu sezonas jau sen ir beigušās, un viņi būs nobrieduši sevi maksimāli pierādīt izlases treneriem. No ierastajiem izlases aizsargiem vēl “Dinamo” rindās šosezon nespēlēja vēl vienīgi Arvīds Rēķis, kurš pilnā sparā cīnās par Vācijas (DEL) līgas čempiontitulu, un jādomā, ka pēc šiem mačiem būs gatavs doties palīgā arī valstsvienībai. No dinamiešiem Jēkabs un Krišjānis Rēdlihi, Kristaps Sotnieks un jaunais Oskars Cibuļskis palīdz “Dinamo/Junioram” cīņā par Latvijas hokeja zeltu un dara to gana sekmīgi, bet Guntis Galviņš izmanto iespēju saārstēt līdz galam pleca savainojumu, kuru guva olimpiskajās spēlēs, jo iepriekš viņš “Dinamo” palīdzēt devās, līdz galam neatlabis. Jādomā, ka visi šie hokejisti būs gatavi palīdzēt arī Latvijas valstsvienībai pasaules čempionātā Vācijā. Jādomā, ka kandidātu pulkā tiks pasaukti arī Čehijā spēlējošais Jānis Andersons, Krišs Grundmanis no “Dinamo/Juniors”, kā arī divi mūsu “slovāki” – Maksims Širokovs un Māris Jass, taču viņu debija pasaules čempionāta, visticamāk, varētu notikt vienīgi citu spēlētāju savainojumu dēļ.

Nedaudz labāka situācija ir uzbrukuma līnijā, kur stipri apšaubāma ir divu, taču ļoti svarīgu un aktīvu hokejistu dalība. Pirmais ir viens no “Dinamo” šīs sezonas līderiem, komandas otrs labākais vārtu guvējs Miķelis Rēdlihs, kuram ir gaidāms ģimenes pieaugums. Šādas lietas prognozēt nav iespējams, tāpēc arī, domājams, Miķeļa (ne)spēlēšana ilgāku laiku būs zem jautājuma zīmes. Visticamāk, Rēdlihs savu cenu nākamajai sezonai ir pacēlis par KHL atļautajiem 20 procentiem, tāpēc varbūt arī pats nemaz nerausies uz Manheimu, bet gan pavadīs laiku ar ģimeni. Lai kā arī būtu, cienīsim Miķeļa lēmumu un akceptēsim to, jo ne vienmēr sports dzīvē ir galvenais. Cits iespējamais izlases zaudējums ir Kaspars Daugaviņš, kurš aizvada sekmīgu sezonu AHL un palicis atmiņā ar savu aktīvo spēli arī olimpiskajās spēlēs. Latviešu uzbrucēja Binghemptonas “Senators”, visticamāk, izslēgšanas spēlēm nekvalificēsies, taču ir liela varbūtība, ka viņam Otavas “Senators” varētu neļaut braukt uz pasaules čempionātu, jo lielajā komandā ir tikai četri kreisās malas uzbrucēji, bet farmklubā kopā ar Daugaviņu ir tikai trīs nopietni kandidāti. Kaspars no viņiem (vēl Džošs Henesijs un Deniss Heimels) ir jaunākais un ar vismazāk rezultativitātes punktiem (tiesa, atšķirība nav liela), taču Kaspars ir sekmīgāks tieši sezonas otrajā pusē, un bieži vien ne jau statistika vai vecums nosaka to, kurš ir vajadzīgāks klubam attiecīgajā brīdī. Pašlaik savainoto sarakstā joprojām ir “Dinamo” uzbrucējs Ģirts Ankipāns, kurš lauzta pirksta dēļ izlaida pēdējās sešas izslēgšanas spēles, taču līdz pasaules čempionātam pieredzējušajam hokejistam ir jābūt ne vien veselam, bet arī jau labā sportiskajā formā. Ar pārējiem uzbrucējiem viss ir kārtībā. Savas sezonas jau pirms kāda laika ir beiguši gan pieredzējušais KHL uzbrucējs Aleksejs Širokovs, gan mūsu “vācietis” Herberts Vasiļjevs. Vismaz uz laiku sezona ir beigusies arī dinamiešiem Mārtiņam Cipulim, Mārtiņam Karsumam, Jānim Spruktam, kuri var sadakterēt KHL izslēgšanas spēlēs gūtos savainojumus, bet vajadzības gadījumā ir jābūt gataviem doties palīgā savam fārmklubam. Neilgs pelnītais atpūtas brīdis ir pienācis abiem mūsu tehniskākajiem hokejistiem Aleksandram Ņiživijam un Laurim Dārziņam, kuri būs gatavi palīdzēt izlasei Manheimā. Sezona Latvijas čempionātā pilnā sparā rit Robertam Bukartam, Gintam Meijam, Ronaldam Cinkam, Armandam Bērziņam, Andrim Džeriņam, Tomam Hartmanim Jānim Straupem, bet pēc tam ar zobiem un nagiem būs jācīnās par savu vietu pasaules čempionātā. No ievērības cienīgiem kandidātiem vēl ir jāmin Somijas otras spēcīgākās līgas čempions Roberts Jekimovs, bijušais Minskas “Dinamo” uzbrucējs Kaspars Saulietis (tagad spēlē Čehijā), Sergejs Pečura, kurš veiksmīgi spēlēja Krievijas augstākajā līgā, kā arī viens no Baltkrievijas atklātā čempionāta rezultatīvākajiem hokejistiem eksdinamietis Viktors Bļinovs. Viņiem visiem gluži kā “Dinamo/junioriem” būs, sevi nesaudzējot, jāpierāda Oļegam Znarokam, ka ir pelnījuši spēlēt pasaules čempionātā. Vēl Latvijas hokejā ir Raitis Ivanāns, kuru gan arī šopavasar mēs uz ledus Vācijā, visticamāk, neredzēsim, jo Oļega spēlē fiziskais hokejists neiederas, arī pēdējā laikā viņa spēļu prakse ir gaužām reta, turklāt Raitim šī NHL sezona ir bez punktiem, bet “policists” pasaules čempionātos nav īsti vajadzīgs. Ja arī Znaroks aicinātu Ivanānu, ir diezgan reāla iespēja, ka Raitis pateiktu nē, jo pats hokejists noteikti bija vēlējies spēlēt arī Vankūverā.

Atliek cerēt, ka vismaz daži no šiem iespējamajiem zaudējumiem Latvijas izlasei spēs tomēr palīdzēt, bet tos, kuru noteikti nebūs, veiksmīgi aizvietos kāds no līdzšinējiem rezervistiem vai kandidātiem.