Pasaules kauss futbolā Krievijai izmaksās 50 miljardus ASV dolāru

Kā zināms, ceturtdien notikušajā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) izpildkomitejas balsojumā 2018. gada Pasaules kausa izcīņas organizēšana tika uzticēta Krievijai, bet 2022. gada - Katarai.

Gaidāmā čempionāta vajadzībām Krievijas puse plāno iztērēt vismaz 50 miljardus ASV dolāru, naudas līdzekļus investējot jaunu stadionu celtniecībā, kā arī infrastruktūras uzlabošanā.

Krievijas mediji ziņo, ka minētā summa pārsniedz Krievijas potenciālos tēriņus 2014. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai Sočos, kā vajadzībām paredzēts iztērēt aptuveni 30 miljardus dolāru (16 miljardus latu).

Krievija rosinājusi finālturnīru rīkot 13 pilsētās un 16 stadionos, sadalot tos četrās grupās - Kaļiņingradā pie Eiropas robežas, Jekaterinburgas rajonā, Urālu apkaimē un pie Sibīrijas robežas. Tiek vēstīts, ka pašlaik vienīgais FIFA prasībām pilnībā atbilstošais stadions ir "Lužņiki" futbola mītne Maskavā, kurā plānots aizvadīt sacensību atklāšanas spēli, vienu no pusfināla mačiem, kā arī turnīra finālspēli.

Pārējie stadioni tiks rekonstruēti vai arī celti "no nulles", tā nolūkiem plānojot iztērēt 3,8 miljardus dolāru (2,03 miljardus latu). Turklāt lielāko daļu no šīs summas sastādīs nacionālo un reģionālo budžetu līdzekļi, kamēr tūrisma attīstībā Krievija solījusi ieguldīt 11 miljardus dolāru (5,9 miljardus latu). Vēl līdz 2018. gadam Krievijā plānots uzbūvēt jaunus autoceļus un dzelzceļa līnijas attiecīgi gandrīz 8000 un 2000 kilometru garumā, kas izmaksās vēl aptuveni 35 miljardus dolāru (18,7 miljonus latu). Tāpat pausta iecere rekonstruēt lidmašīnu nolaišanās un pacelšanās joslas, kā arī visās pilsētās būvēt jaunus lidostu terminālus, kas sola vēl papildus 1,4 miljardu dolāru (0,75 miljardus latu) lielus tēriņus.

Tiek ziņots, ka šī gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra rīkošana DĀR organizatoriem ļāvusi tikt pie peļņas, pēc oficiālās versijas čempionāta rīkošanā ieguldot vien 3,5 miljardus eiro (2,5 miljardus latu), lai arī sākotnēji plānotie tēriņi veidojuši piecus līdz deviņus miljardus eiro.

22 balsstiesīgie FIFA izpildkomitejas locekļi ceturtdien veica slēgtu balsojumu. Tiesības rīkot čempionātus ieguva valstis, kas saņēma vismaz 12 balsis.

Uz 2018. gada Pasaules kausa rīkošanu pretendēja arī Spānijas un Portugāles, kā arī Nīderlandes un Beļģijas apvienotās kandidatūras. Tāpat finālturnīru rīkot vēlējās arī Anglija. Savukārt par 2022. gada turnīru cīnījās arī ASV, Austrālija, Japāna un Dienvidkoreja.

Kā ziņots, Latīņamerikas un Āfrikas valstis nepretendēja uz 2018. un 2022. gada finālturnīriem, jo šogad sacensības notika DĀR, bet 2014. gadā tās risināsies Brazīlijā.

Sākotnēji FIFA izpildkomitejā bija 24 biedri, bet pēc skandāla par gatavību pārdot savas balsis no tās tika izslēgti Okeānijas Futbola konfederācijas (OFC) prezidents Reinalds Temarī un Nigērijas pārstāvis Amoss Adamu.

LETA